Vai jūs ticiet sargeņģeļiem?

Mūsu dzīvē dažreiz notiek tādas lietas, kurām nav izskaidrojuma. Varam saukt to par veiksmi, vai vienkārši par sagadīšanos. Bet tad aizdomājoties nonāku pie atziņas, ka blakus tomēr ir kāda enerģija, kura vada un aizsargā. Man personīgi ir bijušās pāris reizes, kad īsti nav saprotams kā tā varēja noveikties un izsprukt sevi nesavainojot vai vispar no letāla iznākuma. Tādēļ es drīzāk ticu nekā neticu. Bet jūs- ticiet? Vai jums ir bijuši dzīvē notikumi, kas liek aizdomāties par sargeņģeļu eksistenci?

JurisK      Gribeetos ticeet, reizeem pat shkjiet, ka kaads pasargaa, bet - tikai tad, ja pats sevi sargaasi. Muktiaanas pievestais piemeers par kugjiem un haiziviim - lielaakaa dalja cilveeku nomirst no baileem un aukstuma pirmajaa stundaa, pat tropu apgabalos. Taadu, kas izdziivo ir ljoti maz, un tas tad arii ir tas briinums, ko var paveikt cilveeks.

JurisK      Piemirsu pateikt - bet ticeet vajaga - vai nu Dievam, vai sargengjelim, vai partijai, vai sievai - tas pasargaa vislabaak.

av2      ir bijusi viena extreemi smaga avaarija jauniibaa , no kuras izspruku pat neko nesalauzzot sev. Massina absaluutaas lupataas ....deell dzeeraajiem tajos laikos.Vai tas bija sargenggelis, nezinu, bet...lloti labi atceros to mirkli, kad aatrie mani modinaaja, un negribeeju neparko mosties, jo ...jo tur bija tik...labi , absaluutas labsajutas pasaule...

fargo    2 es to zinu, tas nav ticības jautājums.

mūsu spēja redzēt, paredzēt, re-konstruēt notikumus ir tieši saistīta ar spēju novērot. bet tā ir ierobežota - laikā, telpā. pat intelektā.
ko es gribu pateikt. nejaušības notiek, līdzās Dieva vai viņa kalpu intervencei.
priekš sevis paša nav pareizi visu, kas ap tevi noteikt redzēt tādā kā dievišķās iejaukšanās gaismā. bet arī nepalaist gar ausi to, kas tāds ir. kā atšķirt? es iepriekš rakstīju, ka mums ir ierobežota spēja zināt par to notikumu virteni, kas loģiski rezultējas kādā notikumā. tas nav iespējams.

ko darīt? būt pateicīgam. par šodienu. par saviem cilvēkiem. par to, kas tev ir, pat ja ir smagi un pārbaudījumi ir tieši uz pleciem. tad ir visgrūtāk. bet tad arī ir vissvarīgāk.

kāds to sauc - perfektā lūgšana, tēvreize. izteikta pateicība maina un ietekmē pasu cilvēka. viņa izturēšanos pret apkārtni. attieksmi pret savām vajadzībām. piepildītām vai nepiepildītām vēlmēm. ko darīt. tas ir tas, ko darīt. "paldies." pateicība par ēdienu maina paradumus pie galda, izturēšanos pret to, kas itkā ir vienkārša barība. kā tas maina cilvēka attieksmi citās jomās? ļoti maina.

enģeļi. tas ir būtnes ar brīvu gribu, kā mēs. tiem nav atļauts tieši, bez visaugstākās atļaujas jaukties mūsu dzīves, mūsu izvēlēs. mēs esam kara zonā. Dievam pretējā ierakumu pusē. kā cilvēce. līdzās trešdaļai enģeļu. tiem nav šo bremžu, kas ir taisnības enģeļiem. tie ļauj sevi pielūgt, kalpo, lai vairotu cilvēkos māņticību. meklē savu godu. veicinā mūsos... to, kas mēs neesam.

fargo    1 taisnības enģeļi nāk tikai kā vēstneši. nekad, lai tos pielūgtu. nekad, lai rādītu brīnumus, žilbinātu ar tiem, lai traucētu Dieva darbam.

enģeļiem ir hierarhija. tieši tā pat kā tā ir cilvēku valstīm. ir priesteri, ir karavīri, ir diplomāti(vēstneši). ir padotie un ir tie, kas ir vadībā.

ne vārda pēc, bet mēs zinam, ka ir ķerubi, serafi, serafīmi. tie atrodas tiešā Dieva klātbūtnē. cik var saprast, tie ir augstākā pakāpē. tad ir ercenģeļi. gan karavīri, gan vēstneši.

mēs zinām vardus tiem, kuri ir sūtīti cilvēcei kā vēstneši - mihaēls, gabriēls, rafaēls.

ir enģeļi, kas "pārskata" tautas. ir sargenģeļi, kuri ir doti mums.

bet, kā jau rakstīju, tā nav tēma uz kuru ieciklēties. kas mums bija pavēstāms, ir pavēstīts. kas ir ierakstīts dzīvības grāmatā to zina un jau ir dzimis ticīgs. kāds nav. var kļūt. mums ir dota brīva griba, tāpat kā viņiem. visiem ir savi pienākumi. mēs esam personas. rūpēties par savu visuma stūrīti, par savu atbildību.

Geisha      Zinu ir.

vita30      Gari nerakstīšu,bet katram cilvēkam ir savs sargeņģelis.

marselis      Tema interesanta
par to daudz varetu runat,varbut kadas iezimes , kopibas atrast, darbibas principus.
Labprat padiskutetu!

Fizikala pasaule pilna smalku" butnu",kuras mes isti neizprotam,
pasapzinu saturosas evolucionejosas energijas ar augstakam svarstibam,ta ari ar loti zemam ,kad tauta tiek runats par "launiem gariem","kritusiem eng.".

Par sargengeliem ir dazadas norades (sad tad tiek apsaubits jedziens "sargat",ka cilveks to izprot,vai "engelis ",ka sparnota b.),ka ari pasa varda izcelsme (etimal.),sparnoto butnu apraksts un to klasifikacija pec hirarhijam.
Par " palidzibu vai nepalidzibu" sis temas tiek attistitas dazadas nozares,ka kibernetiska skatijuma,IT tehnologija redz.,fizika,kvantu jedzienos,teologija ,filos.bio utl.,utt.

marselis      ps. interesanti ir tas,ka lidz zinamam spektr.vibraciju limenim sis butnes sevi satur ego kodolu,
tatad pastav divu individualo("brivo gribu" jedziens) interesu mijiedarbiba .

Svece      Manējie malacīši - līdz šim ideāli nosargājuši. Cerams ka tā turpināsies tālāk. Liels paldies viņiem .

Vaukskis      Es ticu Dievam, sargeņģelim kā augsti vērtajamam vidutājam. Tādi pārbaudījumi, kur būtu par mata tiesu no letālām sekām, nav bijuši, droši vien kādreiz esmu izvairījies no miesas bojājumiem, kad esmu paklausījis intuīcijai. Sargeņģelis līdz šim ir stāvējis klāt dzīves pārbaudījumos.

solimarja      Man ir sargeņģlis, pati to esmu izjutusi.

Deisa      Nav tā, ka ticu, nav arī argumentu, lai neticētu. Noteikti kaut kas ir, bet to saukt par Dievu, sargenģeli, karmas sistēmu vai vēl citiem vārdiem - tas būtu iedomīgi no manas cilvēka puses, jo droši es šādu lietu zināt nevaru.
Bet ir vismaz divreiz bijis iemesls justies pasargātai, par ko esmu pateicīga - vienreiz tas bija, kad tika konstatēts ļaundabīgs audzējs, ārsti teica ka jāoperē orgāni laukā, lai pasargātu no izplatības, jāiet uz ķīmijterapiju, bet es atteicos, gāju pie homeopātes un dziednieka. Dziednieks teica, ka man esot labs sargenģelis, no maniem senčiem. Pēc pāris gadiem regulāras atrādīšanās ārsts atzina, ka varbūt labi, ka es atteicos, bet viņam kā profesionālim vajadzējis piedāvāt...
Otra reize bija, kad nenovaldīju mašīnu uz grants ceļa straujā pagriezienā un ripoju grāvī. Biju grūtniecības pēdējā mēnesī. Mašīna krietni bija apskādēta, bet pašai ne skrambiņas. Pat labāk - puika puncī ieņēma pareizu pozīciju, jo pirms avārijas bija iekārtojies nepareizi.

Muktiana      JurisK, nav taisnība, ka lielākā daļa nomirst no bailēm. (Taču bailes rada stresu un ciešanas, ko piedzīvot arī ir viens no dzīves mērķiem, jo tas maina apziņu.) Lielākais joks, ka lielākā vētrās daļa izdzīvo. Esmu lasījusi dazādu ceļotāju aprakstus, kuri tiešām ir bijuši 1:1 ar likteni un tomēr tak tikuši cauri. To bieži var konstatēt, lasot dzīvesstāstus. Dzīve kara laikā arī ir kā laiva okeānā - kādu nošauj (ja liktenis lemj), kāds cieš (ciešanu dēļ dzīvojam), tomēr lielākajai daļai neskaitāmas reizes brīnumaini ir tieši paveicies. Tāpēc tieši tad, kad cilvēki nokļūst dzīves okeānā laivā, nevis drošā kuģā, saskata augstāko spēku klātbūtni un pievēršas ticībai. Sargeņģeļi ir pat nofotogrāfēti un uzņemti video - kamera tos spēj fiksēt tāpat kā spokus. Nav nemaz tik maz tādu, kas reāli un fiziski tos piedzīvo -kaut kādos puskomas stāvokļos redz un dzird (tāpat kā alkoholiķi delīrijos redz garus-dēmonus, kas stimulē viņu dzeršanu vai atnākuši pakaļ). Patiesībā ticu, ka sargeņģeļi mani daudz biežāk ir glābuši no ekstrēmām situācijām viņu darbībai daudz vairāk pateicīga, nekā esmu tās piefiksējusi. Brīnumi ir ik uz stūra, bet mēs to pieņemam par pašsaprotamu. Piemēram, mazi bērni, dzīvodamies bīstamās vietās, tomēr izdzīvo. Man ir bijis arī tā,ka redzu, ka dusmīgs cilvēks dusmojas, bet es tajā brīdī skaidri zinu, ka tas nav viņš, bet viņā iemiesojusies dēmoniska būtne. Ir bijis tā, ka piefiksēju, ka caur mani darbojas cita būtne. Patiesībā tas notiek visu laiku, tikai mēs to nezinam, nepiefiksējam un nemākam atšķirt. Reizēm otrā var iemiesoties pati nāvi (piemēram,islama valsts izpildītājos) un sajūta tad arī esot tāda, ka pati nāve ir atnākusi. Un sargeņģelis ir katram vismaz 1-2, bet tie var būt arī pasīvi. Jo turīgāks un slavenāks cilvēks, jo vairāk sargeņģeļu (līdz 17). Bet tie nav vienīgie, kas seko līdzi konkrētai būtnei.

MRR      Katram ir savs sargenģelis!

Beatrise8  1   Ne tikai ticu,bet zinuka sargeņģeļi ir!!!Ne visiem,bet ir.Man ir.Tikai šobrīd mans sargeņģelis liekas ir nedaudz iesnaudies.

Guntis55  1   Jātic ka ir un tad būs.

MRR  1   Katram ar savu sargeņģeli ir jāsadzīvo....

Skolniecins  1 1 Kāpēc uzskatīt vienu reliģiju par vispārāko? Enģelīšu senlatviešiem tapat kā citām tautām nebija, viņi dzīvoja labi bez tiem. Un nav radītāja. Jahve ir monstrs. Piemēram, baznīca sola pastaro tiesu, t.i., apokalipsi. Bet kura senajām Baltu Dievībām baidīja savus sekotājus ar kataklizmām, zombijiem, iznīcību un tiesu darbiem? Cik cilvēkus Jahve bībelē sava "taisnīguma" vārdā ir nogalinājis? Daudz! Slepkavībām bija pat apsurdi iemesli! Ar ko mūs mācītāji baida? Ar grēku un dieva sodu. Žīds Jahve jeb žīddievs ir psihiaki slims, jo viņš domā, ka var atļauties stipri vairāk kā citi dievi. Jahves alter ego ir Sātans, tas ir viens čalis. Baznīca apmuļķoja baltu tautas. 2017-11-12

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu