Kas ir garīgums?

Vai fanātiska bībeles, korāna, talmuda lasīšana un reliģisko vietu apmeklēšana?, vai iestāšanās astrologu, numerologu, jogas, cigun un citās ezoteriski šarlatāniskās grupās un pulciņos?, vai garīgums tomēr jāmeklē kur citur?

Just_ (2012-09-11 11:20)      Un ja cilvēks vēl iemācās, kā pareizi rakstīt vārdus "atZiņa", tad ir sasniegta garīguma augstākā virsotne. /Garāmejot tā papildina Ai_rinas tekstu./
P.s. Kas var būt drausmīgāks par "mīlošajim un sirsnīgajiem" sava uz āru vērstā garīguma izrādītājiem. Brrrrr...

Zeltiite (2012-09-11 11:31)      Nē, aprakstītajā gadījumā tās ir nevis atziņas, bet gan pareizi - dziņas (maniakālas - piemēram, uzmākties ar savu "mīlestību" tiem, kas to it nemaz nevēlas, tāpēc gan prāta klātbūtne ir apšaubāma, bet iecietība nepieciešama visiem citiem to, kā arī "izziņas" procesus, paciešot).

redneksis (2012-09-11 11:59)      jo mazāk par garīgumu runāt,jo lielāka iespēja nedaudz tam pieskarties.

stella (2012-09-11 13:16)      Jocīgas diskusijas par garīguma tēmu.Piekrītu vienam, ka Oho noteikti nav tā vieta, kur atrast garīgumu, bet kāpēc tik daudz negāciju, kritizēšanas. Un kāds garīgumam sakars ar piesauktajiem dažādiem svētajiem rakstiem, vai astroloģiju un šarlatāniskām grupām u.tt? Garīgumu nevar iemācīties apmeklējot pulciņus, vai lasot šos pieminētos darbus. Un ja cilvēks ir garīgs, tas nenozīmē, ka viņš kādam gāzīsies virsū ar savu mīlestību, bet no otras puses, kuram no mums nav nepieciešama mīlestība. Būs mūsos vairāk mīlestības - ir cerība, ka kļūsim garīgāki...

fernfahrer (2012-09-11 13:57)      Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar sabiedrības normām, tikumiem un harmonijā ar sevi, tad acīmredzot viņam šis garīgums ir normas līmenī. Tur ietilpst gan zināšanas, gan kultūra, gan rakstura īpašības. Mans tā domāt...

MaryClaire (2012-09-11 14:46)      stella (2012-09-11 13:16) viedoklis
____________
atbildu pēc būtības - ja topika autors nebūtu mētājies ar samērā nepatīkamām frāzēm par to, cik šausmīgi ir "ohobabuļi", nemaz viņas nezinot ne vaigā, ne vārdā, bet tikai tāpēc, ka viņa provocējošajiem un pazemojošajiem tekstiem pretī tika atbildēts nesaudzīgi, tāpēc nav pārliecības, ka autoram piemistu kaut mazliet garīguma, par kuru, kā pats saka, ir radusies interese. un tāpēc diez vai viņš sapratīs jebkadu definīciju par to.
varbūt vienkārši mierīgāk būs, ja viņs turpinās to pašu, ko līdz šim.
nav patīkami, ja āzis par dārznieku ģērbjas - jēga maza un tās āža kājas vienalga redzamas ...

mieru_tikai_mieru (2012-09-11 15:21)      vispār - labs testa jautājums :) Pēc būtības gauži nevainīgs, bet katram gribas saskatīt tajā kaut kādus zemtekstus un jautājuma uzdevēja apslēpto domu. Tad nu, manuprāt, garīgam cilvēkam būtu vienalga, kurš ir pajautājis - un atbildētu pēc savām izjūtām. Bet tagad izskatās, ka vienai daļai traucē iepriekšējās dzīves, t.i., pagātnē saņemtie aizvainojumi un uzbraucieni. Un nelīdz nekādas svētas grāmatas, nekādi gudri vārdi - reakcija ir pavisam primitīva. Varbūt tur arī slēpjas viss āķis? Nevis tas, ko esmu izlasījis gudrās grāmatās, iemācījies ezotēriskās grupās un pulciņos, spēju atcerēties, bet gan tas - ko no tā visa izmantoju ikdienā. Forši jau klaigāt par visas pasaules mīlestību, bet - kad jāsāk piedot blakus esošajam kretīnam, tad čuš vien sanāk.
Nav tāda garīguma tīrā veidā, nav. Tā ir tāda pati ilūzija un izdoma kā ticība, cerība un mīlestība. Tukši vārdi. Ja vien - tiem neseko kaut kas taustāmāks.

Just_double (2012-09-11 15:41)      Jo dziļāk mežā, jo resnāki tirliņi. Izrādās, "nekaunīgu, provocējošu tekstu" publicē auKsti garīgas personas, lai atšķirotu īsti garīgos no negarīgajiem. Garīgie taisa nekauņam reveransu, negarīgie sper pa... Jā, jūing, tu atkal izcēlies.

Visvaris1952 (2012-09-11 16:08)      Ja tēvs-māmiņa šo īpatnību nav šūpulī laikus ielikuši, arī rakstos velti meklēt. A fonta pēc feins vaicājiens ūdeņu duļķošanai!

LaskovijMerzavec (2012-09-11 17:11)      PIrmkārt reliģija nedod gatavas atbildes:)

Otrkārt, manuprāt, "garīga" cilvēka pirmā pazīme ir sevi (vai visus cilvēkus) nostādīt augstāk par citiem vai vispār pāri dzīvaijai radībai, kas pa zemi čum un ņudz...

Manuprāt garīgs, cilvēks ir tāds, kas spēj dzīvi uztvert ne tikai melns, balts un spēj arī saskatīt toņus/pustoņus krāsām...

Eneile (2012-09-11 17:17)      MTM forši uzrakstīji.

Polus (2012-09-11 17:27)      Atļaušos gan nepiekrist effy tēzei par to, ka garīgums nozīmē "aizdomāties par abstraktām tēmām". Garīgums sevī ietver konkrētu rīcību, nevis "aizdomāšanos", un tikai rīcība ir lakmuss tam, cik katrs indivīds atšķiras no četrkājainajiem draugiem. Citādi vai katru varētu dēvēt par garīgu, jo savu reizi tomēr katrs par kaut ko aizdomājas. Bet atšķirība ir tajā, ka tikai retais uzdrošinās transformēt savu dzīvi, ieradumus, mainīt iekšējās dogmas, sastopoties ar citādām vērtībām un tādējādi arī kļūstot "garīgs" šī vārda plašākā nozīmē.

Analoģiski, cilvēks nekļūst par sportistu tāpēc vien, ka skatās sporta ziņas un par tām aizdomājas. Kritērijs ir tikai un vienīgi rīcība.

P.S. Lucy garīguma interpretācija atgādināja "Mūs garīgi jau sen vairs nekas nesaista. Ne tu interesējies par hokeju, ne par rokasbumbu.."

neko (2012-09-11 18:12)      Varētu piekrist Polus traktējumam, ka aiz domāšanās vien, ja tai neseko rīcība ir pilnīgi bezjēdzīga nodarbe. Ta jebkurā sfērā...

Savukārt par to "sniegšanu"... nu tā pilnīgi nesavtīgi to spēj darīt tikai viena veda cilvēks... kam pilnīgi viss un visi ir vienaldzīgi. Zināmus secinājumus no tā var izdarīt.

Polus (2012-09-11 18:22)      Nedomāju, ka ir jāizdara kaut kas grandiozs, lai rīcību klasificētu kā garīgu. Skopais var izlasīt visu pieejamo literatūru par garīgumu, bet nekas no tā nebūs nozīmīgs, ja viņš nesāks apjaust, cik tomēr patīkami ir palīdzēt un padalīties. Manuprāt, nozīmīga daļa garīguma ietver apziņu par ego nozīmi indivīda dzīvē (vienalga, kā to panāk - baznīcā, grāmatā vai uz ielas). Kad tas ir izprasts, darbības seko un runā pašas par sevi. Esmu diezgan pārliecināts, ka katrs no mums ir redzējis piemērus.

saullla (2012-09-11 18:36)      Piekritu Polus viedoklim""Analoģiski, cilvēks nekļūst par sportistu tāpēc vien, ka skatās sporta ziņas un par tām aizdomājas. Kritērijs ir tikai un vienīgi rīcība."""

bet diemžēl,lielai daļai ir tikai perfekta teorija,bet dzīvē problēmu,problēmas,veci aizvainojumi uz vecām atiecibām,cilvēkiem,lietām,jaunas attiecibas nemāk izveidot jo atkal aizvainojumi,vainas meklēšana citos, utt...


ja vien to perfekto teoriju arī tik pat perfekti pielietotu dzīvē paistam,tad gan būtu par ko parunāt.....

Effy (2012-09-11 18:39)      Polus, pirms jenkuras rīcības vispirms rodas doma jeb ideja, un nekad nenotiek otrādāk. Tāpēc, lai sāktu kaut ko reāli darīt, līdz tam no sākuma jāaizdomājas, kā arī jaatrod pamatojums, kāpēc tas jādara.

pauze (2012-09-11 18:50)      Mans viedoklis- nevainot nevienu, nelamāt nevienu un nedusmoties...:)))

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu