Kas ir garīgums?

brun4uks (2012-09-11 18:57)      ...sievietes atņem visu:F

_Krasula_ (2012-09-11 19:40)      Garīgums=garīgā attīstība. Asistējot arī prātam un miesai. Un dvēseliskuma jeb garīguma attīstības pakāpe ietekmē cilvēka rīcību.:)

vineta30 (2012-09-11 20:43)      Es par garīgu cilvēku uzskatu cilvēku,kas spēj uzklausīt un ieklausīties citos un nebāžās virsū ar saviem padomiem, pamācībām, noteikumiem.Kas pieņem dzīvi kāda viņa ir-neļaujās liekām emocijām.Kas nelien citu dzīvēs,kas uzticās tam-ka ar viņu var notikt tikai tas-kas lemts.

agraa (2012-09-11 20:56)      Tāda garīguma nav, esam sev to atkal izdomājuši, lai visu sarežģīt un apmaldīties:) Viss notiek apakšējās čakrās: tiecamies pēc laimes,mīlestības, strīdamies, paužam un apmierinām savu ego. Kāda meitene teica, ka vajadzētu pacelties pāri instinktiem, es teiktu plašāk - pāri spriedumiem un aizspriedumiem, tas ir ceļš uz brīvību. Viss ir tikai skaisti vārdi, bet dzīve notiek aiz loga, neatkarīgi, cik par to skaisti pasaka. Garīgums ir drīzāk enerģijas atbrīvošanas virziens, ceļu var katrs izvēlēties pats. Džej! Man priecē, ka sāc vērties no citas puses. Es esmu pārliecināta, ka izvilksi savu lielo zivi, ko nosapņoji, tikai var gadīties, ka viņa ir ne tur, kur iedomājies. Ja, vēl par komentiem foto vērtēšanā... pats izdomāsi:)
Om!

stella (2012-09-11 21:57)      vai rīcība ir garīguma rādītājs, man jau šķiet ka divas dažādas lietas tiek iekrāmētas vienā traukā. Garīgums pirmām kārtām ir iekšēja kvalitāte un izejot no tā arī cilvēks rīkojas un darbojas, kas jau ir ārēja kvalitāte, ko ierauga un novērtē citi. Jeb ne tā saprotu...

snamlet (2012-09-11 23:30)      Manuprāt, garīgums saistās ar cilvēka iekšējo pasauli un to nevar iemācīt ne bībele, ne korāns, ne kādas jogu grupu paveidi, ne ezotērika. Cilvēka garīgums nāk no viņa dvēseles, no cilvēka spējas just kādam līdzi viņa bēdās vai priekos, no uzmanības un taktiskuma pret otru, no spējas piedot un palīdzēt, no cieņas pret sevi un citiem..vienalga kas viņš ir...no spējas saskatīt otrā to labo, kas ir noslēpies tur dziļumā, no spējas saskatīt skaisto padrūmā dienā..no lietus, no vēja, no gleznas un krāsas u.tt. un, protams, no spējas to nodot tālāk, neuzspiežot un nemācot citiem kā dzīvot. Garīgums ne vienmēr izpaudīsies kā rīcība..mēs taču bieži sakam.."viņam ir bagāta dvēsele!" Garīgumu nevar uzreiz iemācīt, bet tas tiek iegūts no bērna kājas vecākiem ar savu dzīvi norādot uz tām vērtībm, dēļ kurām ir vērts dzīvot. Pie kura mēs iesim vispirms, kad mums ir prieks vai bēdas? es iešu pie dvēseliskā cilvēka...kas spējīgs mani saprast...līdzi just vai palīdzēt...Man prieks, ka dzei_er_juings mainās...

Couture_101 (2012-09-12 01:10)      snamlet, gariigumu var maacities un to var iemaacities, jebkuraa dzives posmaa, ja tikai ir veleshanas. Turklat gariibums ir miilestibaa ! Jo vairaak es milu sevi, jo vairak milas es varu dot citiem, jo laimiigaaka es jutos. seit tiek domaata milestiba visplashakaa nozimee,, arii milet dievu, bet to var saukt ari savadaak - par Gaismu, bet shii pieeja radiis gariigu lidzsvaru cilvekaa un ie veersta uz gariiga staavoklja sasniegshanu vai tuvinaashanaas tam

Polus (2012-09-12 07:00)      stella,

nav jau svarīgi tas, ko vērtē citi, bet tikai un vienīgi tas, kā rīkojas pats cilvēks. Kas gan ir "iekšējās kvalitātes" rādītājs, ja ne rīcība? Ideja nav na graša vērta, ja tai neseko implementācija indivīda dzīvē. Tās nav divas dažādas, bet pat ļoti saistītas lietas.

snamlet,

Un kas gan ir pamats tam, ka tiek teikts "viņam ir bagāta dvēsele"? Īsti nesaskatu pretrunu. Pie tam, jutekliskums diez vai ir ekvivalents garīgumam.

Effy,

Tomēr nepiekritīšu, jo garīgums ir tieši tā sfēra, kurā daudz kas indivīdam izmainās pēc konkrēta notikuma dzīvē. Attiecīgi, vispirms ir notikums (t.i., apzināta vai neapzināta rīcība), bet pēc tam sāk rasties ideja par to, kas īsti ir noticis, kāpēc utt. Protams, manā rīcībā nav empīrisku datu, taču pieļauju, ka piemērus dzīvē ir redzējis katrs no mums. Varbūt pat pieredzējis.

stella (2012-09-12 09:37)      Polus, tās ir lietas par kurām var diskutēt ilgi, jo grūti jau dažos teikumos izteikt savu domu, lai kāds nepiesietos pie vārdiem. Ja izslēdzam rupjības šeit, tad katrs ir mēģinājis noformulēt, kas ir garīgums un tas jau ir labi. Tas nozīmē ka ir virzība uz kaut ko cerīgu. Bet vienalga šis termins ir tāds, kuru grūti nodefinēt, izmērīt šajā dzīvē. To cik mēs esam garīgi visdrīzāk uzzināsim brīdī, kad no šīs pasaules aiziesim (paredzu būs uzbrukumi). Ne vienmēr vēlme palīdzēt otram, būt labam kādā brīdī, tēlot māti Terēzi ir garīguma rādītājs. Tā mēs bieži sevi muļķojam. bet darīt labu - vienalga ir slavējami un jo tādu labestīgu cilvēku būs vairāk, jo mēs būsim atvērtāki pret otru, pret pasauli, jo pasaule būs labāka. Bet parunāties paršīm lietām vienalga ir vērīgi.

hefny (2012-09-12 09:44)      hmmm...garīgums laikam naF šitāda jautājuma uzdošana gan.....tagad TO saprotu...jautrītis gan....

limonija (2012-09-12 09:49)      Piekrītu tēzei, ka garīgums ir tas, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka...Kuram dzīvniekam piemīt garīgums? Nu, sunim laikam mazliet ir - un dažam pat vairāk nekā vienam otram cilvim:D Bet saprotams, ka nav vienota vesela garīguma, šai kategorijai ir dažādas pakāpes, līmeņi, kas veidojas ilgstošā procesā(vai neveidojas, reizēm sabrūk). Un ceļi uz augstāku garīguma pakāpi mēdz būt atšķirīgi.

p_p (2012-09-12 13:01)      "vajadzētu pacelties pāri instinktiem, es teiktu plašāk - pāri aizspriedumiem" (c) agraa
pievienojos

mandomāt, garīgums ir vērtību un harmonijas atrašana sevī, jautājumu noformulēšana un atbilžu meklēšana
reliģija, ezoterika, filozofija, zinātne, u.c. ir līdzekļi - katrs izvēlas sev tuvāko

un vēl mandomāt, garīgumu vislābāk rod pārdzīvojumos un ciešanās

Just_ (2012-09-12 13:13)      Piezīme garāmejot: tādu apzīmējumu kā "fanātisks" un "šarlatānisks" lietojums jautājumā dod zināmu priekšstatu par jautātāja "garīguma" pakāpi un jautātājam tīkamo atbilžu ievirzi. Tāpēc šis jautājums, kā te dažs labs uzsvēris, nav neitrāls un nevainīgs. Un "Ko teica?" ir neatdalāms no "Kurš to teica?"

snamlet (2012-09-12 22:44)      Couture_101...garīgumu nevar iemācīties jevkurā dzīves posmā. Tā nav lieta, kuru var paņemt un iemācīties un nav atkarīga no personas vēlēšanās. Tāpat kā iemācīties mīlēt...cits visu mūžu nodzīvo, bet tā arī nezin un nezinās kas ir mīlestība.
Polus....Garīgums nav tas pats kas jutekliskums...tās ir dažādas lietas. Ja cilvēks ir pārdzīvojis kaut vai tuva cilvēka nāvi..viņš uzreiz kļūs bagāts garīgi? Tā nenotiek...un garīgums nav arī visiem cilvēkiem...

Muktiana (2012-09-13 17:11)      Par garīgumu liecina ne tikai rīcība, bet arī cilvēka domas (kas ir pielīdzināmas reālai rīcībai) un aura, kuru cilvēks ap sevi izstaro. Garīga cilvēka klātbūtnē cilvēks jūt mieru un drošību un kā tauriņš pie siltuma ikviens grib atrasties tāda cilvēka tuvumā.
Par cilvēka garīgumu liecina arī tas, ko apkārtējie par viņu domā; arī viņa veselības stāvoklis. Jo vairāk citi uz viņu dusmojas/aizvainojas, jo vairāk pats dusmojas/aizvainojas/škrobojas un jo biežāk slimo, jo mazāks garīgums viņam piemīt.
Atbildot uz tēmas uzstādījumu, ja tic Ņūtona teorijai, tad garīgums ir diezgan precīzi izskaitļojams. Ir vismaz ~7 pamatpakāpes un tās vēl smalkāk iedalās ~15 sadaļās - un to nosaka auras krāsa, kuru izredzētie pie noteikta apziņas stāvokļa var redzēt. Turklāt auras apmales nokrāsa (kas var atšķirties) liecina, vai cilvēka garīgums ir ar tendenci celties vai kristies.
Vēl jāpiebilst - ja cilvēks vēlas tuvoties garīguma virsotnei, viņam tiešām ir jāveic konkrētas darbības, kas padziļina viņa izpratni par to, ko nozīmē būt garīgam un kas jādara, lai to garīgumu veicinātu. Neviens nav tik šķists un intuitīvi gudrs un viszinošs, lai bez teorētiskām zināšanām augtu garīgi. Bez zināšanām var tikai krist - jau no sava pat diezgan augstā garīgā stāvokļa.