Tantras, mantras, joga, u.t.t. Cik tas viss ir dabiski latvietim?

Rashela (2014-07-11 15:15)      Polus - ļoti izsmeļošs komentārs :)
Vēl varētu papildināt, ka jogas mērķis ir Nirvanas sasniegšana...un karma attiecas ne tikai uz slikto/ ļauno...arī labais atstāj imprintu...pretējā gadījumā katra nākamā dzīve būtu sliktāka par iepriekšējo... Cilvēki, kuri šajā dzīvē kaut ko viegli apgūst vai dara super labi - viņi šos talantus ir izkopuši jau daudzu dzīvju garumā...

Muktiana (2014-07-11 16:14)      Polus, stāstīja, ka Indijā tā esot, ka viņi nerūpējas par zemāko kastu, jo ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem jau pēc karmas pienākas tā dzīvot. Bet vispār ir pietiekami daudz norādes, ja cilvēks nepalīdz apturēt vardarbību pret citu cilvēku, tad tas ir grēks. Mēs neesam ierobežoti kādam darīt labu vai kādu aizstāvēt. Tie visi būs + punkti kā kristietībā, tā citā reliģijā. Jo Dievs ir viens un visi runā par vienu un to pasu dievu. Arī karmas jēdziens ir viens, nevis, ka tā kristietībā nepastāvētu. Patiesība vai nu ir vai nu nav, nevis tā nav, jo konkrētā mācībā tas nav ietilpināta.
Arvien populārākas kļūst tās kristietības draudzes, kuras atzīst karmu un reinkarnāciju. Un lai cik tas būtu paradoksāli samazinās to draudžu iemītnieku skaits, kurās tas atzīts netiek. Es gan teiktu, ka tas vien liecina, kurā pusē ir pats Dievs.
Bet par tēmu runājot...Lasīju grāmatu par latviešu rakstu zīmēm un tur bija minēts citāts, ka vācīeši esot bijuši šokēti, cik latvieši ir tumsonīga tauta. Nezinu, vai viņš bija kristietis vai kas. Bet jā, latvieši tiešām ir bijusi diezgan tumsonīga tauta, ne jau velti G.Merķelis latviešus sauca par "dzērajtautu". Bet pirms kristietības gan šajā, gan Krievijas (un, protams, visas pasaules) teritorijā bija izplatīta vēdu kultūra, bet tā degradējās līdzīgi kā latviešu "dzīvesziņa" (un šobrīd pati Indija). Un tās vietā nāca kristietība. Nāca islams un budisms. Bet pašām vēdām jau nu nav ne vainas.
Latvietim varbūt mazāk dabiski tīri tradīciju ziņā rotāties ar indiāņu spalvām, staigāt melnās musulmaņu drēbēs un arī indiešu tērpi latvietim organiski liekas tāli. Bet prāta ziņā latvieši noteikti ir spējīgi izprast un atzīt šīs un citas kultūras.

limonija (2014-07-11 17:38)      "Cilvēkam, kura kultūras/pasaules uztveres pamats ir kristietība, agrāk vai vēlāk radīsies problēma."(c) Parakstos zem šī fragmenta. Nevar sēdēt uz diviem krēsliem un kaut kad nezaudēt līdzsvaru...Bet nešaubos, ka latviešiem ir pa spēkam daudz ko izprast un izjust kā savējo - ne tikai Dainas un Lielvārdes jostu, kā te jau ironizēja. Katrā ziņā neatbalstu nekādu "ierāmēšanu" - latviešiem tas, indiešiem - šitas. Galu galā DNS visiem kaut kur no Āfrikas nākusi, ja var ticēt zinātniekiem:)

Muktiana (2014-07-11 17:51)      limonija, nevajag spriest pēc sevis. Ir lielas autoritātes kā kristietībā, tā citās reliģijās, kurām gan tagad, gan tad tas neradīja problēmas pārstāvēt vai nu savu vai hinduisma/islama/citu reliģiju.
Arī šobrīd viena no topīgākajām Latvijas kristietības konfesijām akceptē šos citus skatpunktus (gaļas neēšanu, meditēšanu, jogu, reinkarnācijas faktu), tikai, protams, skaļi neafišē,jo daži fanātiski kristieši nespēj redzēt kopējo bildi un tad lai viņus nemulsinātu attiecas pret viņiem kā pret maziem bērniem. Tad aiz pietātes pret viņiem tas skaļi vārdos nosaukts netiek. Bet pie mūsdienu informācijas līmeņa tajos pašos karmas un reinkarnācijas jautājumus, tikai galēji fanātiķi paliek savos informācijas rāmjos. Jā, Dievs vien zin, kāpēc tādi rāmji vispār tika uzlikti. Bet Dievs droši vien zin daudz ko.

Polus (2014-07-11 19:18)      "visi runā par vienu un to pašu dievu" ir mīta tiražēšana, jo dažādās reliģijās ir fundamentālas atšķirības, kuras tās padara nesavienojamas. Nelielam piemēram - hinduismā ir 33 miljoni dievību, kristietībā - viens Dievs. Hinduisma pamatā ir panteisms, kristietība to kategoriski noliedz, skaidri nodalot Dievu no jebkā, kas ir radīts. Ir jābūt apveltītam ar fantastiski nekritisku iztēli un spriestspēju, lai starp šiem liktu vienādības zīmi. Tas tikai mazs piemērs.

Attiecībā uz "fanātiskajiem kristiešiem", komentārs ļoti īss - intelektuāli kristietība ir nesalīdzināmi vieglāk pārbaudāma un pieņemama par jebkuru no šiem jogu stāstiņiem. Pretrunas ir meklētas gadu desmitiem un simtiem, un uz tām visām ir atbildes. Problēma ar kristietību ir tāda, ka to apvij ļoti daudz sabiedrībā iesakņojušies stereotipi, kurus cilvēks nekritiski pieņem par leģitīmiem. Saku no pieredzes, jo pats esmu bijis pārliecināts par spēju uzdot jautājumus, uz kuriem kristietībai nav atbilžu. Atbildes ir - pamatīgas, viegli atrodamas, pieejamas, pārbaudāmas.

Rashela, paņemam vienu nozari par piemēru - programmēšanu. Cik iepriekšējās dzīves talantīgākie nozares pārstāvji to ir praktizējuši, ja pats sektors pastāv vien dažus desmitus gadu?

Alison (2014-07-11 19:46)      1) Jebkura reliģija rodas attiecīgā vidē, kurā tā nepieciešama noteiktiem vadošā klana mērķiem un tā turpina attīstīties un mainīties līdz ar izmaiņām laika gaitā.
2) Reliģija (jebkura), kā jebkura diktatūra, ir radīta, lai apspiestu cilvēkus.
3) Cilvēkiem patīk "zināt patiesību", tādēļ tie pieņem jebkurus stāstiņus (ko nu kurš - hinduismu, kristietību utt.), pieslienas un klārē tos tālāk (paši sevi iezombē)
4) Latvietis klasiskais ir īpaši tendēts jau pēc savas rakstura uzbūves kaut kam kalpot, tad nu arī izvēlas sev "kungu", lai labāk varētu dancot pēc stabulēm. Tāpēc latvietim it viss ir "dabiski" un viņš atradīs miljoniem iemeslu un pierādījumu, lai tik varētu pakalpot.

Ārpus punktiem - būtu labāk pieņēmuši, ka jādzīvo ir laimīgiem un darījuši visu, lai tadi kļūtu gan paši, gan apkārtējie. Nevis cīnījušies katrs par savu izdomāto dievību.

Magoniite (2014-07-11 21:59)      553.g.m.ē. kristietībā tika aizlliegta pārdzimšanas doktrīna. Tad nu, lai katrs spriež, cik kristietībā ir kopīgā un atšķirīgā ar hinduismu, piemēram.
Polus, Vēdās ir viens Dievs - Brahmans. ir 3 pirmssākumi - Brahma - Radītājs, Višnu - Uzturētājs un Šiva - Sagrāvējs. un visi pārējie ir Dieva aspekti.
Atbildes ir un arī pamatotas. starp citu, laiks nav lineārs, kā to esi iedomājies, līdz ar to ir mūžīgais Tagad un vairs nav nozīmes, cik gadus eksistē programmēšana, jo pārdzimt var "visos virzienos"- tiklab kā nākotnē, tagadnē, tiklab arī pagātnē, ja skatās no laika lineārās mērauklas.

White`n`Naughty (2014-07-11 22:57)      Vai manu vai, kā visi nu te ņemās par dievībām un reliģiju atšķirībām. Trakums vien ar šito sanāk.
Būtība ir tāda ka cilvēka programmatūra ir defektīva jau pašā kodolā, liekot tam ticēt un tiekties pēc augstāka spēka, kurš pārvalda mūsu dzīves un likteņus. Cilvēks, kādu mēs to pazīstam līdz šim, NEKAD savā prātā un uzvedība nebūs pašā augšā, viņam vienmēr vajadzēs kādu vēl augstāku būtni vai spēku kam pakļauties, ticēt utt.
Jogas, meditācijas,tantras un mantras savukārt ir metode kā pilnveidot savu garīgo un fizisko ES. Tas ka citas kultūras ir šo pilvedošanās tehnoloģiju labāk noslīpējušas un savā ziņā uzspiedušas pārējai pasaules daļai ir vien šo kultūru pārstāvju skaitliskuma nopelns. Ja latviešu būtu daudzi miljoni, iespējams, šobrīd pasaulē būtu nevis joga, tantra, mantra, bet kautkādi mūsu rituāli, kas pastiprina cilvēka saikni ar dabu, ar sevi, ar savu iekšējo spēku, bet tā kā mēs esam maz, pasaules mērogā, tad protams mūsu senču tehnoloģijas ir izšķīdušas un pazudušas laika plūsmā.

fargo (2014-07-11 22:58)      "Ārpus punktiem - būtu labāk pieņēmuši, ka jādzīvo ir laimīgiem un darījuši visu, lai tadi kļūtu gan paši, gan apkārtējie. Nevis cīnījušies katrs par savu izdomāto dievību."
skan labi, bet ar šo vadmotīvu tu iestūrēji tieši pie sātanistiem. nekur citur... vispievilcīgākie uzskati tev šķita tiem cilvēkiem, kuri nu ne kādi nav, nebija ateisti.
redzi, tu izrādi sarkasmu par patiesību, tomēr, tās nezināšana tevi padarīja pār tādu kā laivu, kura svaidas nespējot atšķirt debespuses vai jebkādas pazīmes, kas tad patiesībā ir tas, kuru vārdi tev patika. un tev bija pārsteigums uzzināt, kādi tieši ir šo cilvēku uzskati... ja noņem to skaistvārdu glazūru par laimi un mīlestību un mieru un ko tik vēl ne. un kas te ir būtiski, tu tomēr nesaproti, ka tā nebija nejaušība. saproti, mēraukla "laime" ir nekam nederīga. pat nevis pārsvarā, tā nav derīga nevienai dzīves situācijai. un tomēr, šī mēraukla nav tāda jauka, nevainīga margrietiņvainadziņpīšana, tie ir slazdi.
un muktiana taču tiešām tic, ka kaut kādā asv šovā cilvēks levitē. nepazīt savu ienaidnieku, neapzināties briesmas. būt garīgi naiviem, lepoties, ka ir "atvērti visam jaunajam". ak vai... kā meža malā saitē pie mietiņa iesieti kazlēni, kas gaida savu stundu.
un tas ir satriecoši, kā it kā tik dažādu uzskatu ka alison un muktianas garīgās autoritātes, runā par vienu un to pašu, tikai katrā gadījumā tam ir cits iesaiņojums, bet būtība paliek tā pati.
patiesība cilvēkus brīdina - esi uzmanīgs, pārbaudi it visu, neprasi padomu pareģim, nevērsies pie astrologa, neesi pat tuvumā garu izsaucējam, novērsies no māņticības, izmet amuletus kovārņiem, nepaļaujies uz tukšām lietām.
bet kas notiek? ikviens brīdinājums tiek aizslaucīts kā traucēklis. un tas nav raksturīgi tikai kādai tautai - latvietis tas ir vai radžastānis. ir tikai viena dzīve un viena iespēja, otras nebūs. nevar cilvēkam izdarīt neko ļaunāku, kā atņemt šo pašu vienu iespēju, solot vēl daudzas citas...

Alison (2014-07-11 23:16)      Nu fargo, brīnos par Tevi. Kāda Tev vajadzība pēkšņi mani pie sātanistiem ?? Jeb tā ir tāda visa sapakošanas un plauktos nolikšanas taktika, lai varētu ar mani manipulēt ???
Phe. Tiešām negaidīju no Tevis tik lētu paņēmienu.
Droši turpini te savu demagoģiju, bet mani, lūdzu, tajā neiepin. Kādam Tavi teksti var izradīties lietderīgi, tiešām, ir cilvēkiem dzīvē situācijas, kad pievēršanās iedomātam draugam var palīdzēt sakārtoties un izdzīvot. Pati esmu savā laikā šādas metodes izmantojusi, grūtos brīžos tas strādā. Bet tādēļ jau nav jāpaliek aklam fanātiķim uz mūžīgiem laiku laikiem.
Oi, nē, ja gribi pats - paliec, man toč iebildumu nebūs.:)

miglainaa_plava (2014-07-12 00:10)      Polus, Fargo - vnk I LOVE YOU! :))))))
Kaut ko tik sakarīgu un gudru sen nebiju lasījusi!

Polus (2014-07-12 00:23)      Magoniite,
attiecībā uz 553.g.:
1) Nav pilnīgi nekādu vēsturisku pierādījumu, ka šajā koncilā reinkarnācijas jautājums būtu apspriests jebkādā formā;

2) Reinkarnācijas proponenti bieži to saista ar šajā koncilā pausto Origena mācības nosodījumu, taču tas attiecas uz dvēseles pre-eksistenci, kuru nekādā veidā nedrīkst jaukt ar reinkarnāciju. Pats Origens reinkarnācijas noliegumu ir ļoti skaidri uzrakstījis [varu iedot citātu, ja interesē]. Arī citi tā laika ietekmīgākie baznīcas tēvi - Irenejs, Tertuliāns, Gregorijs no Nisas - ļoti skaidri noliedza reinkarnācijas ideju;

3) Šobrīd ir pieejami bībeles manuskripti (~5) no 2. gadsimta, tas ir, gandrīz 400 gadu pirms it kā nelietīgā koncila sanākšanas. Tajos nav nevienas rindiņas vai atsauces uz reinkarnāciju, kas vēlāk būtu izņemtas. Patiesībā vēsturiskais konteksts ir tāds, ka Kanons faktiski bija sakārtots un atzīts jau līdz 2. gadsimta beigām (arī pierādīts ar 170.g. manuskriptu), tāpēc apgalvojumi par to, ka kaut kas no tā pēc tam būtu vienkārši "izdzēsts", ir ļoti maldinoši (akadēmiskajās vēsturnieku aprindās to uzskata par neiespējamu). Atšķirībā no vēdām, kristietībai ir spēcīgs vēsturiskais pamats, kuru var akadēmiski pārbaudīt. Arī šajā jautājumā;

4) Kad palasa bībeles vietas, uz kurām atsaucas bibliskās reinkarnācijas proponenti (piem., Dr.Weiss), tad jābūt ļoti ignorantam vai nekritiskam, lai neredzētu, cik baltiem diegiem ir šūtas šīs interpretācijas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tās ignorē vietas, kur bībele tieši vai netieši pasaka, ka reinkarnācijas nav. Piem., Ebrejiem 9:27 ´Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa´. Ja interesē, tad vēl, piemēram, Lk 16:19-31, Mat 17:1-13, Lk 23:43.

Ja laiks nav lineārs, tad kā iespējams definēt radīšanas aktu? Kas ir sākums?
Un kas tad, piemēram, ir Šakti? Un kas ir Durga - dievs vai aspekts?

Polus (2014-07-12 01:55)      Alison,

1) Tieši kuru no sevis minētajiem punktiem tu nevarētu attiecināt uz sevis minēto "esi laimīgs" dogmu?
Vai tā nav radusies, lai noslīpētu un pēc tam vadītu noteiktas cilvēku grupas uzskatus? Vai tā neuzliek cilvēkam zināmu ietvaru? Vai tas nav pieņemts stāstiņš? Vai Latvijā nav pietiekami daudz kalpu šim uzskatam par laimi kā pašmērķi?

2) Hipotētiski raugoties, "jādzīvo laimīgiem un jādara visu, lai tādi būtu paši" doktrīna apstājas brīdī, kad tā būtu jāpielieto universālā veidā. Vai tiešām tu gribētu dzīvot pasaulē, kurā katrs indivīds savas ´laimes´ piepildījuma dēļ varētu darīt visu, ko vēlas? Diez vai.. Attiecīgi tas nozīmē to, ka laime kā tāda nevar būt pašmērķis, bet tā ir blakusprodukts procesam, kurš notiek zināmā morāles ietvarā. Kas ir šis morāles ietvars? Tavam uzskatam šajā brīdī ir fundamentāla problēma, jo tas faktiski izdara morāles spriedumus bez objektīva morāles pamata. Ja tu uzskati, ka pati esi šīs morāles pamats, tad faktiski nostādi sevi Dieva vietā. [pieļauju, ka tas arī ir šīs filozofijas galvenais mērķis]

Alison (2014-07-12 09:23)      Polus - protams, jebkuram punktam atrastos laimigie izmantotāji. Jautājums ir tikai - cik psiholoģisi deformētas personības tās būtu. Tie IR cilvēki, kas pēc savas personas struktūras sev aizlieguši būt laimīgiem. Un tādu ir papilnam.
Kaut vai pieņemsim punkts par diktatūru - cilvēks, kam tā vajadzīga, visticamāk audzis ļoti stingru vecāku ģimenē, kur tam vajadzējis ļoti pat iznesties, lai gūtu jelkādu atzinību no sava debīlā tēva. Nu tad mazais ir pārcenties un uzaudzis par tādu - diktatūras meklētāju un atzinības medītāju. Bet izaugušam viņam jau vajag lielāku diktatoru - tad nu viņš vai nu kļūst par fašistu vai sāk meklēt debesīs. Jā, katram punktam deformētas personības var piemeklēt. Bet nekad ne patiesi laimīgas.
Par Tavējo otro punktu mēs esam diskutējuši, redzams neesam sapratušies. Nu nekas. Manis pēc Tu vari neļaut citiem būt laimīgiem, bet gribēt, lai visi nelaimīgi iet uz baznīcu ar svecēm. Tev arī ir tādas tiesības. Ja tas dara Tevi laimīgu - ej.
Vēl ir viena lietiņa - Tu esi uzkrājis nenormālu faktuālu bagāžu, izskatās, ka esi staigājošā reliģiskā enciklopēdija. Un bārsties ar šiem faktiem, it ka tie nez ko pierādītu. Tāpat, kā šobrīd saeimā šie tur kaut ko spriež un pieraksta, tā arī pirms 2000 gadiem kaut kur kāds kaut ko spriedelēja. Tam, ko spriedelē, nav neko pierādošas vērtības. Man tas neko nepierāda. Man tam nav nozīmes. Ja kāds no saemas mājas tagad pieņemtu likumu, ka Dievs ir, un to pasludinātu, man tam būtu mazāk nozīmes, kā kad šie pieņem likumu par uzturēšanās atļaujām.
Polus, varbūt atgriezies realitātē. Tādi spriestspējīgi cilvēki šeit ir vajadzīgi, a Tu savu potenciālu esi ne tur ievirzījis.

neko (2014-07-12 11:45)      Alison: zini, pēc tava sprediķa ateismā tu mani tiko pārliecināji, ka ir tik pašdestruktīvu dzīves uztveri man nekas kopīgs nevar būt:)) Apsveici tik pārliecinošs vēl neviens nebija bija bijis -tev izevās:)

fargo (2014-07-12 12:18)      Alison (2014-07-11 23:16) viedoklis
mans komentārs nekādi! nebija uzbrukums(pat ne mēginājums) tev, bet oponēšana uzskatiem. bet kā lai vispār argumentē, ja nedrīkst pieskarties citādi kā baltos cimdos un sterilā istabā?
pats fakts, ka tu atbildi un centies pastavēt strīdā, priekš manis jau ir pietiekams, lai personu ievērotu. tas vismaz liecina par personu, kas nav remdena. bet kaut kas cits ir filosofija, uzskati - tavi, mani. kā var nonākt līdz kaut kam(ja vispār var, jo bieži nevar, process ir svarīgāks, tas... izgaismo paša argumentētāja viedokli, liek tam pie sevis pārdomāt gan savas, gan otra pozīcijas, bet... tas ir labi), ja kaut ko neaplūkot kritiski?
tā bija atkāpe. fanātisms. šeit bieži tika lietots oponenta apzīmējums - fanātiķis. tā ir klišeja, kura tiek izmantota, lai varētu ignorēt pretējo viedokli, to padarot neleģitīmu jau sākumā. ja, piemēram, ir interese argumentēt, tad lai to darītu kaut cik produktīvi, ir jāvienojas par tādas kā diskusijas matricas pamatelementiem, kurus atzīst abas puses. ir jāvienojas par loģikas sistēmu, kuru arī akceptē abas puses. tad... tikai tad var rasties viedokļu sadursme, kura ir balstīta kaut kādos principos, no kuriem var izdarīt atgriezeniski pamatotus, pierādāmus slēdzienus. kā viens izriet no kaut kā pirms tam. diemžēl, tādas lietas ir retums, jo gandrīz vienmēr tas viss pāriet savstarpējā, personiskā ķīviņā. un tas nevar dot neko un nevienam.
ja kāds aizslauka jebkādus otras puses argumentus, nepamatojot šo darbību, turpinājums nav iespējams, jo nav iespējama pamatota atbilde.
piemēram, vai var otru saukt par fanātiķi, ja tavs oponets ir pārliecināts par to, ka tam ir taisnība? ja tu saki, ka var, tad kāpēc, vadoties no tieši šīs pašas loģikas, fanātisms nevar būt attiecināms uz jebkuru no šīs tēmas komentētājiem, kuri izmantoja šo klišeju? jo arī viņi! ir pārliecināti(arī tu), ka tiem ir taisnība. tātad otram taisnība ir fanātisma pazīme, bet pašam... ne?

fargo (2014-07-12 12:57)      un tagad par to laimi(uzreiz negribēju rakstīt, jo tev ir vairāki komentāri un tas var likties kā mobings, nav es ceru).
utopijas. kas ir utopijas? tās ir filosofijas par to, ka mainot cilvēkus kādā veidā var izveidot sabiedrību, kura būtu šajā veidā ideāla.
viens - cilvēces sākotnējas materiāls tiek atzīts par neatbilstošu "idejai", tas ir jāuzlabo.
otrs - mērķis. ideāla sabiedrība, kuru var panākt uzlabojot "materiālu".
tur ir daudz, daudz nokrāsu, bet šis ir pamata paterns.
kas ir šī ideālā sabiedrība? variējas, bet pamatā tā ir balstīta uz humanitārisma ideāliem un cilvēka labklājību tās centrā. raksturojošs paraugs ir abi humanitārie manifesti(netā var sameklēt, ja nav zināms, kas tas tāds ir).
lūk.
pēdejo gadsimtu utopijas balstas šajā humanitārismā, idejā, ka cilvēks ir jāpadara... laimīgs. rodas jautājums- bet kas tajā ir slikts? tas taču ir labi, visa pietiek, vajadzības apmierinātas un visi var pārslēties uz... jā, uz ko gan? bet viss ir šīs laimes vārdā - cilvēks grib kopoties ar ko vēlas? lūdzu? cilvēks ir slims, mokas un vēlas izdarīt pašnāvību? palīdzēsim! vai tad var ļaut kādam ciest!? kāds dzīvo zem iztikas līmeņa? barosim viņus ar pārtikas paciņām! ciešanas kā tādas ir ļaunums.
atkāpe. māti terēzi tagad, mūsdienu pasaulē dēvē par traku raganu. un ņemot vērā augstākminēto filosofiju, tas nav neloģiski. viens no viņas kalpošanas vadmotīviem bija, ka ciešanas ir nepieciešamas, tas ir ceļš. visu cilvēku. bet, ja var palīdzēt tās atvieglot, tas ir jādara. tomēr, grūtības ir nepieciešamība, nevis lāsts. un viņa prieš šiem cilvēkiem ir nicināma fanātiķe, ragana, psihopāte. bet šo cilvēku uzskati par to, kas notiek ir tik pretēji, ka saskarsmes punktu ir maz. kāpēc pretēji? vieni domā, ka cilvēka dzīves mērķis ir... laime. kaut kāds stavoklis, kurā vajadzības ir apmierinātas un diskomforta vairs nav. otri domā, ka cilvēka dzīves mērķis ir skola un grūtības rada vidi, kurā persona mācas. truklāt, tās

fargo_pa (2014-07-12 13:22)      ... truklāt tās atšķiras laika skalā - kur viena ir ierobežota ar indivīda dzīvi, otra, parasti, nav laikā ierobežota.
ikviens apmācības process ir tāds, kurš sevi nenovēršami iekļauj kļūdas. tās vnk ir nepieciešamas, tikai iemācoties apiet šīs kļūdas, persona var apgūt kaut ko jaunu. tas arī ir pretrunā ar lietu dabu, jo upes būtu taisni kanāli, nevis meklētu savu gultni, saskaroties ar klintīm un augstieņu ielokiem. šķēršļi, grūtības pat... nelaimes, ir neatņemamas realitātes esības īpašības. un tomēr, viss virzas kaut kādā procesā, ne tikai cilvēce, persona.
ir viena fundamentāla lieta - vai nu viss, eksistence ir nodoma rezultāts, vai tā ir nejaušība. te, patiesībā, ir pamats.
un te ir laba viela argumentācijai, ļoti dziļai. jo tiesi šis ļauj, jeb... veido personas izpratni par savu apkārtni, par vidi sev apkart, dzīvo un nedzīvo. ir ļoti būtiska seit attieksmes atšķirība, kura izriet no nejaušības vai nodoma, pasaules eksistencē kā tādā. piemēram, nejaušības gadījumā visi notikumi ir bez savas jēgas, tiem nevienam nav arī kaut kādu objektīvi morālu izvērtējamu lielumu. jo pats par sevi, viss... it viss ir bez kādas jēgas, tas vnk ir. pavisam cita aina, ja apkārtne pastāv kāda nodoma rezultātā. viss, visi notikumi, darbības, motīvi, pat daba... tam rodas ētisks konteksts. no tā nevar izbēgt. un kā tad ir šodien, šajā saitā, diskusijā? kura no lietām reāli pastāv? jebkura! cilvēka uzskatos? vai tas būtu ateists vai jebkurš, viņi visi! eksistē apzinātā esībā. var pret to attiekties arī kā pret nejaušības rezultātu, protams. bet redzi, tas ir dotums, jau pastāvošs fakts. tas pastāv, nāk gaismā līdz ar jebkuru ar apziņu apveltītu būtni.

erucanob (2014-07-12 15:25)      Šodien veikalā redzēju kā viens 60+ pāris izvēlējās sāls paciņu-ar svārsta palīdzību.Tauta pamazām jūk prātā.

Polus (2014-07-12 21:21)      Alison,

nonākam dīvainā situācijā - faktiem neesot nozīmes, teoloģija kā arguments neder, jo esot izdomājums; savukārt filozofiju var uzskatīt par abstraktu. Uz ko tad balstīt savus argumentus?

Tas, ko šajā tematā vēlējos pateikt, ir tikai viens - kristietība ir ticība, kuru ir ļoti viegli akceptēt tieši intelektuālā (vēsturiskā, filozofiskā, loģiskā) plaknē. Pats esmu bijis skeptiķis, tāpēc to ļoti labi zinu (pakāpenisko ceļu līdz atziņai). Pastāv pārāk daudz stereotipu, kuriem nav absolūti nekāda pamata. Ja tiešām vēlies izzināt, tad lasi, meklē, domā, nevis dzīvo ar pārliecību, ka pārzini to, par ko patiesībā zināšanas ir vājas, lai neteiktu vairāk [personīgā pieredze]. To arī no sirds novēlu.

Jautājums nav par dievībām; jautājums ir par patiesību.

limonija(2014-07-12 21:24)  Cik man nācies piedalīties reliģiskajās diskusijās, parasti vienmēr atstāju šo "kaujas lauku" ar pārliecību - vislielāki fanātiķi ir tieši ateisti - ja... nākamās atbildes