Zvaigznes diena, tās tradīcijas

Senie latvieši vakarā pirms Trijkungu dienas uz ēku durvīm rakstījuši ar krītu burtus: K., M., B, kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus. Ja šādi uzraksti bijuši uz durvīm, tad minētie ķēniņi ienākot iekšā un esot labvēlīgi. Ja uz durvīm krustiņu neesot, tad tie nevarot ienākt. (B.Eriņa, Latgale)
Kā ik gadu 6. janvārī Baznīca svin Kunga parādīšanās svētkus, kas tautā tiek saukti arī par Triju ķēniņu un Zvaigznes dienu. Mēs atceramies gudros no Austrumiem, kas, zvaigznes vadīti, nāca no tālas zemes, lai pielūgtu jūdu Ķēniņu (Mt 2:2). Viņi bija pirmie cilvēki no pagānu vidus, kas atzina Jēzu kā «Ķēniņu», un tāpēc bija pirmie, kas «atklāja» un «parādīja» Jēzu plašākai pasaulei kā iemiesoto Kristu. Šī ķēniņu pielūgsme, kas sasaucas arī ar Simeona svētību, nosaucot Jēzu par «gaismu pagānu apgaismošanai» (Lk 2:32), ir pirmā norāde, ka Jēzus tiešām nāca pie visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības vai rases.
Tāpat dievkalpojumos — turpinot viduslaiku tradīciju — tiek svētīts krīts, ar ko ticīgie uz savu mājokļu durvīm uzraksta: AD 20+K+M+B+05 («Anno Domini 2005 — Kaspars, Melhiors, Baltasars»), kas nozīmē «Trīs ķēniņi Kaspars, Melhiors un Baltasars Mūsu Kunga 2005. gadā». Māju durvju svētīšanas tradīcija simbolizē ģimenes apņemšanos uzņemt Kristu savās mājās visa gada garumā.






Kā ik gadu 6. janvārī Baznīca svin Kunga parādīšanās svētkus, kas tautā tiek saukti arī par Triju ķēniņu un Zvaigznes dienu. Mēs atceramies gudros no Austrumiem, kas, zvaigznes vadīti, nāca no tālas zemes, lai pielūgtu jūdu Ķēniņu (Mt 2:2). Viņi bija pirmie cilvēki no pagānu vidus, kas atzina Jēzu kā «Ķēniņu», un tāpēc bija pirmie, kas «atklāja» un «parādīja» Jēzu plašākai pasaulei kā iemiesoto Kristu. Šī ķēniņu pielūgsme, kas sasaucas arī ar Simeona svētību, nosaucot Jēzu par «gaismu pagānu apgaismošanai» (Lk 2:32), ir pirmā norāde, ka Jēzus tiešām nāca pie visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības vai rases.
Arī Latvijas dievnamos šie svētki

Jautā Diana777 2012-01-06 11:26

Tessa (2012-01-06 11:32)  1   man patiik shitie pseidosludinataji,kuri liek jautajumu pie ezoterikas un ziileshanas.

Vientulais_vilks (2012-01-06 11:37)  1   Pat neskatoties niku var nesaubiigi pateikt, ka sadas temas cilaa TIKAI sievietes un vinaam taas ir interesantas. Logiski domaajiem cilvekiem par visaam mistikaam atliek tikai lidzjutiigi pasmaidiit un pagroziit pirkstu pie deniniem :D

sherminator (2012-01-06 12:04)      Senie latvieši ticēja zemes dievībām - Laima, Pērkons u.c. Bībeli latviešu valodā iztulkoja tikai 17. gs.
P.S. Esmu kristīts, mēģināt pievērst mani ticībai nav nepieciešams.

Chris1986 (2012-01-06 12:09)  1   "Esmu kristīts, mēģināt pievērst mani ticībai nav nepieciešams" Jebkuras reliģijas sekotāji patiesībā atgādina staigājošus zombijus no kādas šausmu filmas.

neko (2012-01-06 12:21)      ta nu, senie latvieši un Toras teminoloģija [Melhiors, Baltasars] + latiņu valoda ["Anno Domini "]?:) ne par Toru ne latīņu valodu viņi neko dzirdējuši nebija. Krusts ko viņi uz durvīm zīmēja bija lietuvēna krusts. Karēja vecā tradīcija pseidokristietīgā mērcē. Nemaz neņemot vērā tādas nianses, kā ko Jūdasima un katoļu misticismā simbolizē Baltasars un tamlīdzīgi tēli...

Just_ (2012-01-06 13:09)      Un tu nespēj pat tiktāl aizdomāties, ka šogad ir jāraksta citāda ciparu un burtu kombinācija, jo ir jau 2012. gads? Nē, ka tik iekopēt kaut ko, pašasprāt, jaunu un nedzirdētu. Ar kristietību, starp citu, tam visam mazs sakars, tā ir pesteļošana. Un vispār, ja grib viedokli par "trim austrumu gudrajiem", der izlasīt Eko grāmat "Bodolīno". Uzreiz prāts atskaidrosies.

Just_ (2012-01-06 13:23)      Man bija mazliet padīvaina kolēģe, kura šito uzrakstīja virs mūsu kopīgā darba kabineta durvīm (iekšpusē uz durvju aplodas). Nekādas pārmaiņas apmeklētāju sastāvā netika novērotas. Un nākamajā gadā tika likvidēta viņas štatavieta.

inde_1970 (2012-01-06 13:41)      Senie latvieši svinēja saulgriežus bez visādiem tur ķēniņiem!

fargo (2012-01-06 14:22)      Lai kādā kontekstā būtu sastopama māņticība, tā ir un paliek māņticība - ja cilvēks paļaujas uz kādām ārējām lietām, vai tie būtu jebkādas formas karuļi, grabuļi, uzraksti uz durvīm, ticība debesu ķermeņu zīmēm, tas viss ir māņticība.
Vienīgais uz ko likt cerību kristietim ir Kristus. Visi fetiši ir no ļauna.
Ar jebkādiem labiem un skaistiem vārdiem barota māņticība nekļūst laba.

fokapirmais (2012-01-06 16:17)      Fargo,tad jau baznīca arī ir fetišs.

hefny (2012-01-06 16:23)      hmm
jūdaisma mistrojumā ar latīņu valodu un visskocitu,-tas ir labs pastrēbiens.
Saules ritma grieži ir visām tautām no viņdienām-aizlaikiem un tur maz sakara ar jūdu izpausmēm, jūdu nemitīgiem kaķiem,slepkavnieciskām tieksmē/te savā starpā,de dēlu upurē tēvam-da dievs vien zina,ko šamie vēl sadarīja,lai gūtu sev kādu labumu/.kā parasti-ir pūlis,pūļa psihoze,upura izvēle utt.
Bez vainas vainīgos jau tie,kam niez-tie kādu citu sameklē-upurjēru sava ego apmierināšanai.
katrs fanātisma tiek apmazgāts ar kād, bet-cita asinīm.
diezgan apsāubāms celš. kā sarkanais komunisma/komunistu/postkomunistu mēris.
hmm:
Indijā esot pat tagad upurēta dieviem meitenīte/texts Delfos/ Ziemsvētkos dieviem. murgs!

fokapirmais (2012-01-06 16:28)      Kur beidzās māņticība un sākas ticība, kurš var parādīt robežu?! Viss ir cilvēka vai cilvēku grupas priekšstats par Dievu. Ļaunums sākas tad , kad kāds apgalvo un cenšas pārējiem uzspiest , ka viņa priekšstats ir vienīgais un pareizais.

fargo (2012-01-06 16:37)      Jautājums ir pārāk vispārīgs. Precizē un pamato, tad var parunāt. Un vēl, ja turpināt, tad sākumam atvērt kādu skaidrojošo vārdnīcu un izlasīt jēdziena skaidrojumu.

snamlet (2012-01-06 22:25)      Izlasīju divas reizes, bet tā arī nesapratu diskusijas jautājumu. Par to, ka šodien ir Zvaigznes diena ir zināms visiem. Ar kristietību tā nav saistīta. Iesaku, kuram tas interesē, labāk izlasīt Latviešu tautas dzīvesziņas. Mūsu senčiem bij vienkāršs šīs dienas skaidrojums, bet tagad visu aprakstīt....ne visiem tas interesē un lieks laika ptēriņš.

keksene66 (2012-01-07 00:30)      Māņticība nav ticība un tās ir divas atšķirīgas lietas.
Var runāt par pašiedvesmām, kas saistīts ar māņticību, bet tā nebūt nav ticība.
Man jau liekās, ka cilvēki jauc ticības un māņticības lietas un tās problēmas ir viņu galvās.......būtībā, es teiktu, ka tā ir tumsonība un attaisnojuma meklēšana tur ārā.

Līdzīgi jautājumi
Svētku dienas (20 atbildes)Brīvdienu svinēšanas tradīcijas (16 atbildes)Kupaila (5 atbildes)Kādi būtu latvietim svinamie svētki? (26 atbildes)
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook Google+ uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu