dzīve un nāve

Tagad man 30gadi un līdz šim neredzēju jēgu dzīvei, vienkārši negribēju būt pasaulē, jo nejutos te vajadzīga. Nesen satiku cilvēku, kurā ļoti iemīlējos.
Tagad dzīve ir ieguvusi tādu skumju skatījumu, jo kopumā ņemot dzīve tik ātri paiet un nevar zināt, kurā mirklī mēs paši vai tuvais cilvēks nomirs. Tagad man ir bail, ka otrs nomirs, bet vēl vairāk sāp tas, ka viss beidzas. Jo es gribu mīlēt un būt laimīga ar to cilvēku, bet viss tik ātri paiet.
Ticu reinkarnācijas idejai, esmu apmeklējusi seminārus par nāvi, bet vakar vienā seminārā lektore pateica, ka arī doma par to, ka būs nākamā dzīve ir tikai prāta radīta koncepcija. Varbūt nekādas nākošās dzīves nav!? Un kur tad paliek tas, ka mīlu cilvēku un gribu pārdzimt no dzīves uz dzīvi, lai viņu mīlētu! Man sāp tā doma, ka ir tikai tagad mīlestība un nāve visu var dzēst! Līdz ar to es tagad nespēju baudīt mīlestību, jo sāp apziņa, ka nāve jebkurā mirklī visu var atņemt!!!
Man interesē saprast, kas ir dzīves un nāves mistērija. Vai tiešām ar nāvi viss beidzas? Es nezinu, kur smelties atbildes, jo tā lektore pateica, ka visas grāmatas, kas sarakstītas arī ir tikai konkrēta autora interpretācija un prāta koncepcija.

fargo  3 1 cilvēki te kā tāda veca plate...
kādi vēl psihologi? kādā sakarā vispār kādam vajadzētu iet pie psihologa? es domāju, ka to darīt nevajadzētu ganrīz nevienam. ar retiem izņēmumiem, speciālos gadījumos. un šai sievietei nav vajadzīgs psihologs, vēl viens cilvēks ar putniem, kurš saperēs viņai galvā savukārt savu dējamo.

straujaa      Skumji, ka bailes no nāves traucē dzīvot.
Kad sapratīsi, ja velēsies saprast, ka nekas nav mūžīgs un paturams, ka ir šai pasaulē ir lietas, kurs neviens, pat tu nespēj mainīt...tad varbūt spēsi pilnvērtīgi dzīvot, mīlēt un būt mīlēta. Līdz tam - smags fizisks darbs ,lai stulbas domas nenāk prāta un sex līdz norauj jumtu :)

Muktiana  1 1 Par nāvi un reliģiju cilvēki informāciju meklē un vāc daudzi. Es esmu reinkarnācijai noticējusi par 100%.
Nesaprotu kas tas par lektoru par nāvi, kurš līdz tādai atziņai nav aizgājis.
Tiesa gan, seminārus par nāvi neapmeklēju. Vienīgi, ja kāds tuvinieks mirtu, tad gan gribētu, lai viņš tiek aizvadīts pēc visiem pareizajiem rituāliem - un tur tomēr vajag speciālas zināšanas,man tādu nav.
Vispār jau traki skaisti ir satikt tādu mīlestību. Taču neparasti, ka pastiprināti domā par nāvi un ka baidies, ka tieši nāve ir tas lielākais bieds jūsu mīlestības nākotnei. Man šķiet, ka tas ir tik netipiski, ka drizāk varētu izteikt hipotēzi, ka esi no iepriekšējām dzīvēm tādu emocionālu traumu piedzīvojusi,proti, ka tuviniekus paņem nave. Bet vispār par nāvi ir derīgi domāt, bet vēl derīgāk ir apzināties dzīves mērķi.
Un baidīties mīlestību zaudēt nevajadzētu - jebkuras mīlestības beigas ir jaunas mīlestības sākums un Dievs dod un ņem (gan caur nāvi, gan nenāvi) gan mīlestības sākumu, gan beigas. Nevajag pieķerties idejai, ka šī mīlestiba Tev uz Zemes bus mūžiga. Bet īsta mīlestība, kas vienota ir debesīs, arī ir mūžīga, jo gan pēc nāves debesīs jūs tiksieties, gan varbūt nākamajā vai vismaz aiznākamajā dzīvē. Ja tā nebūs, tad šī milestības ir iluzora mīlestība. Un to apraudāt, kur nu vēl priekšlaicīgi, atkal nav jēgas.

sakuri  1 1 cilvēks piedzimst ,lai nomirtu...citas iespējas nepastāv....Pirms neesi psiholoģiski nobriedis cilvēks uz tādām lekcijām iet nevajag. Reliģiju pārstāvji ,visādu novirzienu psihologi ,vienmēr meklē savām idejām sekotājus- naivus cilvēkus,kuriem "saskalo" prātus....Kas attiecas uz mīlestību ,nevajag nevienam pārāk pieķerties ,tad arī zaudēt nebūs grūti...

kloss      Tev ir izvēle , Vari ticēt ka Dieva nav un baidīties. Tavas bailes no nāves nepazudīs arī tad ja pēkšņi jūsu mīlestība apstāsies. ( Mīlestība jeb "rozā brilles" ir bioķīmisks process un tam ir vairākas pakāpes. Apmēram 95% tas beidzas pēc 3 - 5 gadiem. Lai tas turpinātos ilgāk tad abiem pie tā ir jāstrādā bet jau apziņas līmenī. Citādi izbeigsies. ) Vari ticēt ka Dievs ir un bailes no nāves pazudīs. Šeit es nerunāju par kārtējiem "biznesa projektiem" sektu un ekzotisku reliģiju veidā. ( Man pamats bija un ir Vecā Derība. Pat ne Jaunā Derība. Kāpēc ? Tad ilgi un plaši jāskaidro ) Bet ja bailes pazudīs, tad mainīsies Dzīves vērtības un pati attieksme pret Dzīvi. Un no Dieva nav jābaidās, nekur Svētajos Rakstos nav rakstīts par Mīlestības vai pat seksa noliegšanu. To izdomā kārtējie demagogi. Kāpēc? Te atkal sekotu garš skaidrojums. Lai Tev veicas !

Lucy    3 Izlasot tavis uzrakstīto,secinu,tu esi dzīvojusi,dzīvo nepilnvērtīgu dzīvi..
Dabīgu procesus apturēt nevaram,ja nu vienīgi sevis uzfrišināšanu,neesmu dzirdējusi,ka ir kāds nemirstīgs un no nāves nebaidos,jo es par to nedomāju,baudu dzīvi.ĀMEN

Muktiana      Nu vēl jāņem mērā, ka bailes jebkādas, tajā skaitā bailes, ka mīlestību šķirs nāve, ir grēka paveids vai atvasīnājums. Tas nozīmē vienīgi to, ka materiālās lietas turi augstāk par Dievu un tas savukārt Dievam nepatīk jeb neiet kopā ar Dieva apziņu.
"Viss, no kā baidies, tiks atņemts" vai "zaudēsi to, kam pieķersies".
Cilvēki pieķeras naudai, mantai, karjerai, varai, cieņai, bērniem, laulātajiem partneriem, bet tās visas ir materiālas lietas. Un pieķeršanās tām attālina no "debesu valstības". Kaut kāda jau pieķeršanās ir dabiska, bet ar pārāk lielu pieķēršanos jeb bailēm kaut ko no tā zaudēt, ir jācīnās.
Un Dievs atņem mūsu iekārotos objektus (tajā skaitā mīlestību), lai pamācītu, ka tas nebija īstais laimes avots, bet Dievs tas ir.
Baidoties no nāves tieši ar akcentu - pazaudēt laimes avotu, ko dod Cilvēks, Tu pievelc nepatikšanas.

psychobitch      filmā Titāniks mīlestībai bija lemta tikai viena diena, bet kāda.. visa pasaule raudāja..

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu