dzīve un nāve

Tagad man 30gadi un līdz šim neredzēju jēgu dzīvei, vienkārši negribēju būt pasaulē, jo nejutos te vajadzīga. Nesen satiku cilvēku, kurā ļoti iemīlējos.
Tagad dzīve ir ieguvusi tādu skumju skatījumu, jo kopumā ņemot dzīve tik ātri paiet un nevar zināt, kurā mirklī mēs paši vai tuvais cilvēks nomirs. Tagad man ir bail, ka otrs nomirs, bet vēl vairāk sāp tas, ka viss beidzas. Jo es gribu mīlēt un būt laimīga ar to cilvēku, bet viss tik ātri paiet.
Ticu reinkarnācijas idejai, esmu apmeklējusi seminārus par nāvi, bet vakar vienā seminārā lektore pateica, ka arī doma par to, ka būs nākamā dzīve ir tikai prāta radīta koncepcija. Varbūt nekādas nākošās dzīves nav!? Un kur tad paliek tas, ka mīlu cilvēku un gribu pārdzimt no dzīves uz dzīvi, lai viņu mīlētu! Man sāp tā doma, ka ir tikai tagad mīlestība un nāve visu var dzēst! Līdz ar to es tagad nespēju baudīt mīlestību, jo sāp apziņa, ka nāve jebkurā mirklī visu var atņemt!!!
Man interesē saprast, kas ir dzīves un nāves mistērija. Vai tiešām ar nāvi viss beidzas? Es nezinu, kur smelties atbildes, jo tā lektore pateica, ka visas grāmatas, kas sarakstītas arī ir tikai konkrēta autora interpretācija un prāta koncepcija.

limonija    4 Pie Jura Rubeņa uz viņa meditācijas centru - Latgalē. Un psihoterapija ar neskādētu...

tiu  1 8 Negribētu būt tā nabaga cilvēka vietā, kurā esi iemīlējusies! Ar šitik putekļainiem bēniņiem labāk nevienu netraucē!

limonija    1 Es gribu...Es nespēju...Bla, bla, bla...Mācies negribēt tik daudz! Budisms te var palīdzēt;)

keksene66    7 Pilnīgi nopietni. Pirmkārt, apmeklē labu psihoterapeitu, lai viņš pamēģina Tev palīdzēt sakārtot Tavu galvu, jo tur Tev iekšā pamatīgi tarakāni dzīvo un tās domas, kas ir Tevī, var sagraut attiecības ātrāk, nekā nāve jūs šķirs.

tiu  2 2 Nu āliņģis ir risinājums! Kamēr vēl kaukur ir ledus.

SeyMoor    2 Tā baidoties nebūs laika izdzīvot iemīlēšanos, mīlestību, mirkļus kopa, saullēklus un saulrietus, pastaigas un ceļojumus. Nav jēga baidīties un neizbēgamā. Ir jāizdzīvo tas laiks, kas mums ir dots. Un jāizdzīvo līdz kaulam. Baidīties varēsi pēc tam..

brivs_ridzinieks  1 1 Pec naves ir tas pats kas pirms dzimshanas...NEKAS. Tarpi apedis un ar gardu muti un tas ari viss:)

SeyMoor      ...atvainojos par kļūdu - - baidīties no neizbēgamā...

eKo    3 Bailes rodas no neziņas. Agrāk mierinājumu meklēja reliģijās.
Nesen, mira tuvs cilvēks. Bailēs. Tāpat, kā dzīvoja. Padomāju -lūk, ir visādi dzimšanas instruktori. Soli pa solim -kas notiks, kā jāeelpo un tml. Kapēc gan slimnīcās nevarētu būt miršanas instruktori? Mācītāji vairs nav modē. Vismaz cilvēkam apstāstīt kas ar viņu notiks kaut vai fizioloģiski, palīdzēt pārvarēt bailes, ka nav nekas ārkārtējs, viss ir ok. Mediķi cietu seju no atbildēm izvairās, da i nemaksā viņiem par to.

maktub69  1 1 tu negribi ....radiit ,baudiit...tu jau esi tuksums...atrodi nodarbi, hobiju dziivo un baudi emocijas.

MrJones  1   Tas ir pillniigs Chau! Dies´ pasarg no taadiem putniem....! :(

neko    2 ufff.. un ka ar šādu apziņu var dzīvot? Un ja vēl ņem vēra, ka bez nāves ir vēl nejēgā daudz citu faktoru, kas visu var izbeigt un nekam šajā dzīvē nav garantijas... viens vienīgs stress.

dafnids  1   tukšas pļāpas... ja tu patiesi kādu mīlētu, tev šādas stulbas domas galvā nenāktu...

lemija    1 Ai,ai, Tev ir tikai 30 ,Tu esi iemīlējusies, bet Tava dzīve tagad ir ieguvusi skumju skatījumu (c).
Par ko Tu domā Linda? Tev blakus ir mīļotais cilvēks,bet aktuāla kļuvusi dzīves un nāves mistērija...
Tu taču esi liela meitene un laiks saprast,ka mēs visi šajā saulē esam uz laiku, cik ilgi, tas nu kā tur augšā katram nolikts ,tā arī būs! Dzīvo,priecājies, ka esi vesela,ka spēj strādāt ,mīli, baudi, priecājies un sniedz prieku apkārtējiem! Ar gadiem nāks dzīves pieredze,sapratne par lietām kā tādām,tad arī šīsdienas jautājumiem atradīsi atbildes.

Zeltiite      Mīlēt nenozīmē, ka mīļotais Tev pieder. Mīlot iet kādu īsāku vai ilgāku ceļu kopā. Turklāt, ilgums atkarīgs no tā, cik atļauj otram būt sev pašam un no ārpasaules pienest ko jaunu savstarpējo attiecību izaugsmei. Nu nepārtiekam mēs tikai viens no otra. Kur nu vēl lauzīt galvu, kā iegūt garantiju, ka dos apēst vēl nākamās dzīvrs arī ;D . To neklasificē par mīlestību vairs, bet gan visādos citādos vārdos jau ;D .

mjamma    1 A netici taj lektorei,kurai Tu pati maksà lielu naudu! Viña ir tàda pati kà tie.kuri raksta gràmatas,kurus viña noliek. Kurš Tev liek viñai ticét? Tas,ka viña apgalvo,ka viñai čips galvá un tapèc par visiem gudràka?
Sev tici-meklè meditèjot atbildes,ej uz baznìcu,ieklausies seví. Laiks paies,atradísi atbildi,tikai ne šeit. Un izbauddi šodienu:)

fargo    3 jā, ar nāvi tiešām viss beidzas. un nav tur mistērijas. tas tiešām kļūst īsti saprotami tikai tad, kad kāds kļūst svarīgāks par pašu. kā ar to sadzīvot? sākumam, pieaugt. lai arī šāds ieteikums var likties bezjēdzīgs, bet tas ir tas, kas ir vajadzīgs, lai varētu apzinaties savu un citu cilvēku vietu pasaulē.

iga      Sanāk tā-līdz šim neredzēji jēgu dzīvei,t.i., gaidīji nāvi, tagad-esi iemīlējusies un baidies mīļoto pazaudēt un atkal domā par nāvi...Tev vajag domāt par dzīvi ne nāves mitēriju,savādāk tiešām sāks prasīties pēc daktera.Vai nebaidies no tā,ka, tā iedziļinoties šai jautājumā,piesauksi to, no kā baidies?

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu