Paganisms, dievturi

Kada ir jusu attieksme pret kadreizejo baltu un slavu cilshu ticiibu(c) vikipedija?

vai ieverojat kadas tradiicijas,vai zinat ko par jumjiem,usinju,Laimu,Veja mati,veljiem?Gadskartam,godiem? es,protams,nejautaju par Liigo un ko pashsaprotamu,kaut gan svinet prot retais.

vienkarshi interesanti,ja jau pirms tam runaja par religjiju ka tadu,ta tachu ir baltu vesture.
jebshu esiet pilniigi noliedzeji,nezinataji? :))

mieru_tikai_mieru (2013-01-10 10:38)    1 dzīvojot laukos, tas ir pavisam dabiski, ka pazīsti Vēja māti, veļus un mājas gariņus. Ir bijis periods, kad četras reizes gadā ugunsrituāls bija pašsaprotama lieta. Tas bija laiks, kad neklausījos laika ziņas - vajadzēja tikai mākoņos paskatīties, lai zinātu - līs vai nelīs. Uz asfalta šitās spējas nomirst pavisam dabiskā veidā.

kokote (2013-01-10 10:38)    1 Lielākoties visu folkloras ansambļu darbības pamatā ir šie pagāniskie ticējumi un to popularizēšana, jo folklora jau ir pagānisma izpausme (tur ir tie ticējumi, ētiskais kods, morāles normas).
Pret jebkuru reliģiju attiecos kā filozofiju (pasaules uzskatu). Te jau pirms tam tika pateizi piezīmēts, ka reliģija (filozofija), ticība (dvēseles stāvoklis) un baznīca/templis (institūcija) ir dažādas lietas.

ciiklamena (2013-01-10 10:40)      Jumis, nevis jumjiem,ir tevis nosauktās latviešu mitoloģijas dievības.:)

Lucy (2013-01-10 10:41)  2   Es tajā noteikti neesmu iekšā..
Paganisms manā skatijumā ir nekristīti cilvēki un kuri dzīvo cillaulībā,a dievturi ir tie kuri lūdz dievu..gan jau,ka es maldos,bet es ta domāju

sorrell (2013-01-10 10:46)  1   man neizsauc nekādas jūtas...mana izpratnē ir smieklīgi, ka vīrieši un sievieši svētlaimē pārgrieztām acīm dzied kaladū, kaladū

ciiklamena (2013-01-10 10:48)      Nu jau labu laiku E. Brastiņam Rīgā ir atklāts piemineklis.

stardust (2013-01-10 11:10)      ciiklamena, nezinu, vai bija domāta dievība konkrēti, bet dsk lieto, ja runā par tiem pašiem kopā saaugušiem augiem, kas simbolizē dievību Jumi.
Šo to jau zinu no bērnības pie omītes, šo to ne, bet kopumā jau taisnība - pilsētas bruģis iznīdē visas zināšanas. Nevajag jau neko praktizēt, pietiek justies vienotam ar dabu, un labākā baznīca ir mežs, pļava. Lūk, tajā ziņā izjūtu sevi kā pagānu, un tas man tuvāks nekā viss pārējais.

skarbaiskungs (2013-01-10 11:12)      Pagànisms.. Tas tachu kristietìbas sadomàts nosaukums visiem nepareizajiem.. Un ar vèlmi vest ´pareizajà´ ticìbà tie kristieshi arì nàca slaktèt mùsu senchus.. Un tikai nevajag stàstìt, ka to vinjiem jùsu dievinjsh ar vidèjo pirkstu noràdija, nevis mantkàrìba..
Un cienu tos cilvèkus, kas spèjushi MÙSU vèsturi caur shiem gadu simtos piekoptiem psihologjiskà terora laikiem.

laukroze (2013-01-10 11:29)      ..ja nemaldos, tad dievturību aizsāka un popularizēja A.Brastiņš, mani fascinē tas, ka latvieši vēl aizvien sin Jāņus, kaut arī šie svētki visādi tika nicināti no dažādu varu puses, esam viena no dzīvajam baltu tautām kopā ar leišiem, un tās ir mūsu saknes... vēl pateicoties K.Baronam līdz mūsu dienām saglab. dainas, tur arī dauz ko var atrast par tautas priekšstatiem par Dievu.

ramazoti (2013-01-10 11:32)      :)JebkuršJebkādsCilvis var ticēt kautvai jumjiem, vai zeltzivjiem, galvenais lai nečurā garām podam, nekakā tupot uz neatvērta poda vāka, nemuld par faktiem, kuri neapstiprinās- piemēram- Dievs jāsauc tikai un vienīgi par JEHOVJAHVI- a rezultāts ir tāds pats, kā uzrunājot citā vārdā, vai uzrunājot baļķi, līķi, vai bomzi, kurš pilns kā līķis un guļ kā baļķis.!;)

fargo (2013-01-10 11:36)      ramazoti - bet tu tikai neaizrijies ar siekalām. :)

kāda attieksme... suns vienmēr atgriežas pie sava vēmekļa(c).

MaryClaire (2013-01-10 11:37)      tradīcijas ir dzīvas, pat ļoti dzīvas! tikai netiek popularizētas, - notiek ļoti šaurā lokā, kurzemes pusē nezināšu, bet Cēsu pusē visi saulgrieži tiek svinēti, pat vairākās sētās.
man ir radies priekšstats, ka šie svētki tiek svinēti caur draugu draugiem - uz nākamajiem kāds vienmēr paņem līdzi kādu uzticamo, vēl vienu. tāpēc nav plaši populāri.
esmu aicināta, bet nevaru saņemties kaut "aci uzmest" :), tāpēc detaļās paskaidrot nevaru.

latvju folklora, tradīcijas un iezīmdienas IR jāzina. tiesa, kādā brīdi bērniem iestājas ne-periods - tas ir par nemodernu, pie patēriņa kultūras tas tā diemžēl notiek. pēc tam atjaunojas, ap gadiem 20-22. vai neatjaunojas vispār.

Rudensroze18 (2013-01-10 11:42)    1 Nepiederu ne pie kristiešiem, ne dievturiem, ne kādas citas reliģijas pārstāvjiem, bet tīri intuitīvi jūtu, ka viss, kas saistīts ar seno latviešu dzīvessziņu, man ir daudz tuvāks un saprotamāks nekā savulaik latviešiem ar varu uzspiestā kristīgā reliģija. Arī tos pašus Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus sajūtu kā gadskārtu svētkus, kas pamatoti loģiskā, visiem saprotamā lietu kārtībā.

bru_nette (2013-01-10 11:47)    1 tracina, ka latvieši skrien pakaļ šobrīd visādām amīšu izdarībām, bet par savējām nezina ne tik cik melns aiz pirksta. tādus pat par latviešiem grūti saukt.

Polus (2013-01-10 11:59)    1 Šie jautājumi pēdējā laikā ļoti ieinteresējuši, jo, pretēji mūsdienu zinātnei, ir vistiešākajā saiknē ar procesiem dabā. Ja sanāk aizbraukt medībās, sēnēs, ogās, sagādāt pirtsslotas vai vienkārši pastrādāt laukos, tad senču zināšanas ir nenovērtējamas. Un tas attiecas ne tikai uz to, ko darīja/domāja senlatvieši, bet krietni plašāk.

Tā ir brīnišķīga zināšanu bagāža, kas nepelnīti, augstprātīgi aizmirsta.

Attiecībā uz "nāca slaktēt mūsu senčus"; vai nu gan tā bija, ka tā laika mūsu senči balti un tikumīgi mazgājās upes ūdenī un dūdoja dziesmas, piekopjot sentēvu rituālus? Iesaku painteresēties par tā laika sabiedrību.

JurisK (2013-01-10 12:10)    1 Pret dievturiem izturos ar tādu pat cieņu kā pret jebkuras reliģijas cilvēkiem. Ņemot vērā, ka šai religijai knapi 100 gadu, tad visu cieņu cilvēkiem, kuri, gandrīz neko nezinot par seno baltu reliģiju, mēģina to atjaunot. Ir labs raksts, atrodams wikipēdijā, autore lietuviete, tur aprakstīts šis tas, kas noskaidrots zinātniskos pētījumos. Piemērām par baltu kalendāru, dažu dievu kulti. Tas šis tas ir ļoti maza daļiņa no tā, ko izfantazēja Brastiņš. Bet neviena ticība nav konkrēta:) Vai es ar to aizrautos? Diez vai. Man pietiek ar sajūtu, kāda rodās mežā vai uz ūdeņiem, vai sauli Jāņu rītā sagaidot.

violinn (2013-01-10 12:12)      Šo to zinu, daudz ko nezinu. Drīzāk arī tīri izjūtu līmenī - tur mani ir labi, tas "" mani paņem"". Patīk tās sajūtas, kas pārņem senču svētvietās, ugunsrituāli, enerģētiskie panti. Tajos pasākumos ir kaut kas netverams un spēcinošs. Neko līdzīgu neizjūtu baznīcā, baznīcā man nāk miegs.:)vai arī patīk skatīties uz greznību kā tādu ( tā man nekādi neiet kopā ar Jēzu, kas nebija ne tuvu greznībai)
Un jā, arī kā jau Polus teica, veco cilvēku zināšanas, skatpunkts, ticējumi un dabas vērojumi ir nepelnīti aizmirsti.

una32 (2013-01-10 12:19)      Cik esmu interesējusies, tad zeme, kuru izmantojam ir jāgodā un jāsaka palddies par to,ko mums dod-tam domāti rituāli un paražas tieši šai vietai raksturīgās un ar gadsimtos uzkrātu enerģiju, tad cilvēks jūtas šai vietai piederīgs. Tas arī ir iemesls, kāpēc cittautieši un tie, kuri nejūt saikni ar zemi, nejūtas kā mājās.

nakc (2013-01-10 12:26)      Savā laikā režisoros nācās izurbties cauri Baltu kalendāram.
Parasti uzjautrina cilvēki, kuri vispirms skrien uz baznīcu, metas ceļos un pēc tam ar lielu entuziasmu nododas pagānu rituāliem :)

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu