kas es esmu?

somziiliite (2012-09-25 15:44)      Dažs nodzīvo mūžu un pat neiedomājas par šo jautājumu...tas, ka esi aizdomājies - jau ir progress...bet kā viens gudrais teica - pat tad, ja tikai pirms nāves stundā sev uzdod šo jautājumu - kas es esmu? - tomēr nozīmē, ka šo dzīvi neesi izšķiedis velti :)

fabbiana (2012-09-25 15:54)      pzd šitā pajautāt, Tu šeit gribi sevi atrast? mja

fargo (2012-09-25 15:54)      dīvaina liekas lepošanās ar to, ka par šādiem jautājumiem kāds pat aizdomājies nav.

black_swan (2012-09-25 16:40)      Jautaajums piestaaveetu individuaalam paardomu briidim, bet ne tirgus placim. Kas es esmu? Kaapeec esmu?etc.jautaajumi, lai uzkaarinaatu praatu un taisiitu restartu.

aldimators (2012-09-25 16:55)      Tu esi sīka daļa no kā patiesi liela :)

PostScript (2012-09-25 17:22)      ...pasuuti karmisko horoskopu pie sakariiga astrologa.

Visvaris1952 (2012-09-25 17:52)      Piezemēti runājot, - mazs posms garajā barības ķēdē.

stella (2012-09-25 18:00)      Katrs sev uzdod šo jautājumu brīdī, kad viņam šis jautājums uzrodas. Jāpriecājas par katru, kurš ir attapies un šāds jautājums vispār uzrodas,un žēl tos, kuriem , nekad tas nav ienācis prātā. Manuprāt, diezgan primitīvi ir iedomāties, ka cilvēks piedzimst tikai, lai ēstu, nodarbotos ar seksu un viss. Skumīgi, ka tik daudz cilvēku tā arī eksistē, un pašiem šķiet ka dzīvo. Un ko darīt un kā dzīvot tad, kad zūd fiziskie dzinuļi un visi pārējie zemes prieki, vai tad neradīsies sajūta, ka dzīve nodzīvota veltīgi? Varbūt ir vērts aizdomāties par to, kāpēc mums ir tik daudz vecu cilvēku ar vecuma plānprātību? Varbūt viens no iemesliem varētu būt šī turēšanās tikai pie mareiālās pasaules, priecājoties par savu bezgalīgi lielo egoismu, un šī nespēja vērtēt sevi nevis tikai kā gaļas gabalu, kurš novecot jau sāk ar to brīdi, kā piedzimst, bet arī ka cilvēkam ir dvēsele, kuru nevar ar acīm ieraudzīt (ir bijuši mēģinājumi svērt), un arī esam taču dzirdējuši par Gara klātbūtni mūsu bezgala dārgajā mājā - mūsu ķermenī.

VECA_PIEPE (2012-09-25 18:57)      Kas vispaar ir cilveeks uz plashaas zemes, starp planeetaam ap sauli, visuma bezgaliibaa? Dziiviiba un Naave...divas varenaas, kuras izsniedz katram pa bingo loterijas biljetiiteem, kaadam paveicas, kaadam ne...un divas varenaas iegriezj ruleti, jo cilveeks ir tikai siiks puteklis veejaa...shodien vinjsh ir, bet riitdienu varbuut vairs neredzees.

LaskovijMerzavec (2012-09-25 19:39)      /...šodien nīgrā un ciniskā noskaņojumā.../
Te tiek tik daudz runāts par garīgumu, augstākiem spēkiem, citplanētiešiem...

Dēļ bailēm no savas mirstības (kas varbūt ir nozīmīgākā Dieva/dabas dāvāna) tiek domāts par savu Augstāko sūtību, mērķiem, kas nevienam nav īsti saprotami...

Protams, ka tas ir cilvēciski, jo citādi būtu sev pašam jāpasaka, ka esi tāda pati dzīva radība, kā citas uz šitās planētas, ko mēs ikdienā apēdam, saminam utt...


Nē, mums ir taču ir jābūt kautkam lielākam, kautkam augstāk pietuvinātam. Mēs taču esam labāki, gudrāki par tarakāniem, skudrām, pērtiķiem...mēs mākam apieties ar elektrību, mēs mākam daudzko... mums ir sajūtas, mēs mākam mīlēt, abstrakti domāt, esam izgudrojuši augstāko matemātiku un vesalu kaudzi visādas psiholoģijas, socialoģijas, mārketinga utt...

Mēs esam garīgas būtnes, mums ir gars un mēs esam labāki, pelnījuši ko labāku nekā pārājā dzīvā radība... radības kronis uz šīs planētas...

Nu nevar būt, ka mēs esam vnk bioloģiskas mašīnas. kuras ir ieprogramētas ēst un vairot savu sugu...

Nevar tā būt, ka dzīves jēga ir pati Dzīve, katrs mirklis, katra sekunde...un ka katrs nenolikts koks ir un paliek par nenoliktu koku...

/... ar skatu uz Gizas piramīdu, kuras autors arī nevarēja samierināties, ka ir tikai mirstīgs cilvēks.../

non_grata (2012-09-25 19:44)      kungs un pavēlnieks! radītājs un iznīcinātājs! un dirsējs:)

kaadacita (2012-09-25 19:50)      Laskovij, man visu laiku patīk tas, ko saki, bet nu Tu aizrunājies...
Šite nu ritīgi nav tā vieta, kur eksistenciālus jautājumus cilāt. Ko Tev dos anonīmie prātvēderi? Vai vienkārši gribas izpildīties? :)
/nemirkli nepadomā neko sliktu par LM/

stella (2012-09-25 19:58)      un kura tad ir tā vieta, kur cilāt šos jautājumus? - atbilde kaadacitai. Vai ir tā, ka šeit mēs esam rupji, perversi, ciniski, jo mums dzīvē nav paveicies, bet citur mēs kļūstam tās labās, pareizās mammas vai tēti, vai meitas un dēliņi. Vai cilvēkam nav viena dzīve, un vai ir vērts sadalīties - te es esmu tāds, bet tur ārpus virtuālās vides pavisam cits! Varbūt labāk visur būt pašam kāds esi patiesībā? Un varbūt tad arī šie eksistenciālie jautājumi uzradīsies un dzīve kļūs interesantāka arī bez jēlībām un rupjībām?

neko (2012-09-25 20:04)      Man atbildes uz šiem jautājumiem ir jau sen. Bet tās ir tikai manas atbildes. Katram viņas jāatrod pašam (ja vecāki nav to iedevuši kopa ar citām vērtībām uz kā pa dzīvi balstīties).

kaadacita (2012-09-25 20:17)      stellai.
Domāju, ka tās tādas filozofiskas kategorijas, kas prasa iepriekšēju nopietnu sagatavošanos, iedziļināšanos dažādu domātāju darbos. Bet sadzīviskā līmenī:
Es domāju par dzīves jēgu ir vērts klusībā padomāt, kad uzrunā kādas mākslnieka radošās izpausmes šajā virzienā. Kino ļoti labs ierosinātājs, bet arī citām mākslām nekādas vainas. Ja tik uzrunā un liek domāt.

austris56 (2012-09-25 20:37)      Paldies par viedokļiem, īpašs paldies Nevi!

non_grata (2012-09-25 20:38)      daunis austri! tu laikam esi daunis!

miglainaa_plava (2012-09-25 21:12)      Jo vairāk domāju, jo mazāk saprotu. :)
Ir daudz teoriju, daudz neizskaidrojamu lietu, kas notikušas, taču kāda ir tā kopējā īstā patiesība, domāju, nezin neviens. Taču varam uz to tiekties un to vajag darīt, jo dziļākas jēgas apziņa ir viens no laimīgas dzīves stūrakmeņiem. Žēl tos, kas dzīvo kā dzīvnieki.

Ingaxx (2012-09-25 21:44)      Nekad nav baigi gribējies tā sēdēt un filozofēt, kas Tu tāds esi un kāda Tava sūtība. Tiec vien pats skaidrībā.

Muktiana (2012-09-25 22:15)      Kādreiz par to īpaši daudz nedomāju. Iztēlojos tikai to, ko zinu - cilvēks nomirst kā muša un viss.
Bet tagad esmu salasījusies gana daudz un manā skatījumā pārliecinošas literatūras, lai ticētu, ka cilvēks ir "dvēsele" ar pilnu apziņu. Tā kā arī man ir bijusi ārpusķermeņa pieredze, tad es pilnībā saprotu to sajūtu, kāda ir pēc nāves. Sajūta ir - "es joprojām esmu". Tāpēc tagad esmu noticējusi, ka dvēseles tiešām rada Dievs, tām ir noteikts mērķis - apgūt cilvēcību un atkarībā no tā formēsies nākamā dzīvē. Ticu reinkarnācijai.
Vispār cilvēku mērķis is "nokļūt debesīs", jo materiālajā pasaulē visiem ir ciešanas un tās nekad nebeidzas - šajā dzīvē esi "zirgā" - bagāts un iekārojams, nākamajā "zem zirga" - nabags un vientuļš utt. Cilvēka mērķis ir daudz globālāks.
Panākumi tiek ieskaitīti tikai tad, ja tie iet roku rokā ar cilvēcību. Bet patiesībā - vēl svarīgāks mērķis ir vispār saprast, kas mēs esam un to, ka Dievs patiešām ir. Pretējā gadījumā neko jēdzīgu (noderīgu nākamajai dzīvei) vispār izdarīt nevar.

LaskovijMerzavec(2012-09-25 23:40)  Muktiana... nekas personisks, bet arii Napoleons sveeti tic, ka ir Napoleons un nesaprot, kaapec vinju tur trako kreklaa...un blakus palaataa kaads... nākamās atbildes