dzīve un nāve

bziks      Ja pieliek mazlietiņ intelektu tad var taču saprast, ka arī lektores domā par visu beigšanos ir tikai viņas intepretācija. Kas būs tālāk neviens nevar pierādīt ar video vai audio ieraktiem.
Par visu šo gadījumu kopums es ar piekrītu citiem, vajag sākt ar galavs dakteri. slimi murgi!

kalimators  1   tipiska nekrofobe... :)

simonetta    2 Mācītāji bieži vien teic: mirstīgās atliekas, guldīsim smilšu kalniņā ..... iedziļinoties mācītāja vārdos, var izsecināt, ka ir arī kas nemirstīgs.... tātad - mūžīgs.

Samurs  1 3 Nekādi galvas dakteri nelīdzēs. Vienkārši ir pārāk daudz brīva laika. cilvēkiem, kuriem ir ko darīt (un turas veselība), šādas eksistenciālās lietas galvu nejauc. Ir, kas tādus sauc par sekliem, nedomājošiem, bet... kāda jēga ir ieciklēties nāves tematikā? Pie tam - nāve nebūt vienmēr nav slikta - galu galā nomirst arī ļaunie. Un kas būtu, ja visi šai pasaulē būtu nemirstīgi?
Lektori, psihoterapeiti, arī mācītāji pelna naudu uz cilvēku baiļu rēķina. Labāk to naudu tērē lietām, ko proti, attīsti tās, palīdzi citiem, lai nav jābīstas nomirt kaut šodien. Jo tas patiešām var būt arī šodien.
Vispār ir taču labi, ka mēs īsti nezinām, kā tad būs tur - aiz tās baltās gaismas... Ja droši zinātu, ka baigi labi, tad ko te mocīties - visi apkārtos, ja zinātu, ka tikai elle - būtu zombīšu laikmets, jo nekādas jēgas no darāmā.
Laime nav nepārtraukta. Ja tā ir nepārtraukta, tad laikam kaut ko pamatīgi ielieto. Ir tikai īsāki, garāki, retāki, biežāki, bet laimes brīži. Priecājies, ka Tev tādi ir, un izbaudi tos. Neatšķaidi ar baiļošanos!

hashashiin    1 Šī jau ir Tava otrā tēma šodien, kurā dominē vārds "bailes". Ja pati nespēj atrast risinājumu, tad nemoki sevi un citus (t.sk. mīļoto vīrieti) - Ātri pie psihologa!!

SniegaRoze  1 2 Vēlme nomirt ,bailes no dzīves .Otram uzkāries ,jo domā atradusi glābiņu no sevis pašas ..neviens Tevi neizglābs ,kā Tu sevi pati .Lai cik skarba bija mana laulība ,taču kaut ko iemācīja ...Kamēr Tu pats sev neesi vajadzīgs un derīgs ..,tikam otram arī ne .Varbūt laiks dzīvei ? Palasi Izas dienasgrāmatas ,aizej uz Sokrāta tautskolas semināriem par Absolūto Mīlestību ..Elvita Rudzāte ..dzīvo dzīvi ,un dzemdē bērnu ,un būs Tev Mūžīgā Mīlas būšana .Un Neviena Nāve tevi nebaidīs ..kamer esi aizņemta darbos ,muļķības prāta nenāks .

keksene66    2 Samur, cik cilvēku, tik viedokļu un šai sakarā atļaušos oponēt Tevis teiktajam. Jā, pelna gan lektori, gan psihoterapeiti un arī mācītāji, bet zem Tevis nosauktajiem stāv cilvēki,kam nav svarīgākais gūt peļņu, bet gan palīdzēt otram. Bieži cilvēks netiek galā pats ar sevi un jābūt kaut kādam grūdienam, lai saprastu virzienu. Mēdz arī būt, ka velkas iepriekšējo dzīvju nasta(kam es ticu ), tāpēc tāds psihoterapeits(bet labs sava aroda pratējs) var palīdzēt. Ir viens nosacījums......vēlme sevi saprast un saprast to, kas notiek apkārt.

Eleste  3   Vispār jā, nāve = viss beidzas, tādēļ daudziem patīk ideja par pieskiešanos reliģijām un visādām filosofijām, lai padarītu dzīvi "krāsaināku" un tai būtu kāda jēga, un lai būtu ticība tam, ka pēc tam - vēl ir turpinājums.

Eleste      piesliešanos reliģijām*

TROJA  1 2 Tālāk no šitādiem cilvēkiem !! Gan jau vīrietis arī sapratīs un bēgs !

natashka  1 2 Intereses: astroloģija, budizms, psiholoģija..
Strādā: komercbiznesā.../visu cieņu, bet apkopējās, tirot kabinetus, arī tur strādā)) /
Lektori, misterija, semināri par nāvi...
Pameģini savai mīlestībai uzvarīt zupu vai izcept kotletes. Jā mīli no attalumā- aizsūti pa pastu pašas adīto šalli vai personīgi izsšūto mulinē kabatlakatiņu. Kamēr pasts "operatīvi" nostrādās, nenāktu par skādi pastrādāt fizisko darbu svaigā gaisā. Ak, apmaldijušies bezdarbībā cilvēki, ko tik nedarīt, ka tikai nedarīt...

seilf_emit  1 3 Izklausies pēc izlutināta bērna ar savu GRIBU. Gribēt nav kaitīgi. Mēs daudzko varam gribēt, bet tas tur augšā pasaka "nekā nebūs"..
Ko darīt? Ko mēs parasti vairāk nožēlojam, kad cilvēks nomirst - ne aju to, cik viņš/a gribēja vai negribēja aiziet. Savu teikto / nepateikto, darīto / neizdarīto. Mēs nevaram mainīt to, ka ķermenis nomirst, bet ir vai nav tā cita dzīve un pārdzimšana, vienalga vajag attiekties pret šo, tā it kā tā būtu pēdējā. Ja vēlies lai Tu un otrs cilvēks būtu laimīgi, esiet tādi! Pavadiet laiku tā kā to vēlaties, dariet labas lietas, dariet to, kas sagādā prieku, nevis želojies, ka tas reiz paies. Žēlojoties un ieslīgstot drūmās pārdomās jau NEKAS no noliktā nemainās, izņemot to, ka pati savām rokām (muti, prātu) padari laimes mirkli par bēdu mirkli.

Runājot līdzības - uzkrīt foršs, balts sniedziņš, kas visu pasauli ietin smukā baltā segā bet tā vietā, lai priecātos, ietu laukā velt sniegavīrus, pikoties, Tu sāc domāt par to, cik ir slikti, ka tas reiz nokusīs. Vai pavasarī, kad uzzied puķe, Tu priecājies par tās skaistumu vai arī domā, cik slikti, ka tā reiz novītīs un sapūs?

una32      Neviens mirklis dzīvē neatkārtojas, katrs nākamais ir savādāks, to nevar iekonservēt un otreiz izdzīvot...tāpēc jāpriecājas par to, kas ir šodien, rīt būs savādāk.
Pēc nāves materiālā cilvēka daļa nomirst, bet dvēsele dzīvo tālāk(bet ne visiem cilvēkiem, tikai tiem, kuri to ir dzīves laikā nopelnījuši)...un tas atkal ir savādāk.

slieks      Un kam Tev semināri par nāvi??? Ja Tu roc un roc un neko neatrod, tad varbūt tur nekā arī nav? Nav jēgas rakt dziļāk, bet jāmēģina rakt citā vietā. Šinī gadījumā es domāju dzīves jēgas meklējumus. Palasi labāk grāmatas par slaveniem cilvēkiem, sapratīsi, ka vienīgi darbs un sevis pilnveidošana noved pie rezultāta. Nemeklē savu laimi citā cilvēkā, tikai pati sevī, jo vienīgi no sevis nekur aiziet nevarēsi, bet viss cits nāk un iet.

Marija_Anna    1 Tak esi pateicīga par to kas ir ŠOBRĪD gan kopā ar to cilvēku gan pašai pa sevi .
Kamēr gribēsi neiespējamo ( reinkarnācijas un taipasaules mannas putras ) , palaidīsi garām to kas ir.
Bet nomirt - nomirs visi .

adamsone    2 Viss ar tevi ir normāli, dzīvo tik nost. Nāve ir mīlestības otra puse, mīlestības jūtas sakāpina dzīves galīguma izjūtu un tādējādi visam piešķir jēgu. Tas tā vienkārši ir - viss kļūst ļoti saasināts, arī nāves tuvuma sajūta. Tā ir visiem, kas ir just spējīgi un tāda tā dzīve vnk ir. Vai ir dzīve pēc nāves - ko tur daudz satraukties, nodzīvosim tik ilgi, redzēsim. Es personīgi domāju, ka ne, sapņos redzu ko citu... Droši nav zināms, ka kāds, kurš tā kārtīgi ir nomiris,būtu augšāmcēlies un kādu vēstījumu atstājis, tā ka jāiztiek ar to, kas ir. Netiešie vēstījumi nepārliecina.
Lai veicas, man šķiet, ka tev pietiek domāt par nāvi, domā labāk par jūsu kopīgajiem bērniem.

tornton      reiz man no balkona trešā stāva nokrita kāmis kas bija patvaļīgi izrāpies no būra....
gāju pēc laika meklēt lai apbērētu....bet atradu tikai kaķu apgrauztu galvu....
domāju ka tam reankarnācija vairs nav iespējama

Vilkabele      Varbūt pamēģini dzīvot esošo dzīvi šeit un tagad. Tā vienkārši. Lai nepaliek mieles, neatkarīgi no beigām.

irgo    1 Kur ir problēma ? Ja esi Tu esi , tad nāves nav. Ja ir nāve ,tad nav Tevis. Punkts.....

ROZA_LIETUS  1 1 Meitenīt, mans tev ieteikums, liec pie malas tās gudrās grāmatas, dodies pie kāda psihologa, sakārto savu iekšējo pasauli, tad var arī pie mācītāja, bet pats galvenais, sāc dzīvot. Jo tieši šodien, lai kā tas nebūtu dīvaini ir tavas nākotnes pirmā diena. Šajā pasaulē ir cilvēki, kuri no rīta mostas un ir priecīgi ka viņiem dota jauna diena. Tev nav ne mazākās nojausmas, kā ir tam cilvēkam, kā runāt ar viņu, ja zini, nākošās dienas viņam nebūs, kā pastāstīt, ka tur aiz mākoņiem ir saule, ka viss nemaz nav viss un ,,piespiest,, domāt tikai labu, par mīļajiem. Labāk aizbrauc, ir tādas vietas Latvijā, kur cilvēki, ne bomži, skaita pēdējo centu un dzīvo avārijas mājā, ka nākotne ir skaidri zināma,tās vienkārši viņiem nav, tad aizbrauc mājās un domāju vismaz pāris dienas tev liksies, ka nemaz jau nav tik traki. Dzīve ir jādzīvo, jāizdzīvo, jānodzīvo, jāizbauda, nevis jādomā par nāvi, tā nekur nepaliks, tici man, viss pārējais jāgūst pašai.

fargo cilvēki te kā tāda veca plate...
kādi vēl psihologi? kādā sakarā vispār kādam vajadzētu iet pie psihologa? es domāju, ka to darīt nevajadzētu ganrīz nevienam.... nākamās atbildes